Teorija

Šodien mēs joprojām izmantojam daudzus divupiešu izgudrojumus, loģiskā prāta sasniegumus, kuri atceļojuši cauri gadu tūkstošiem no Nīnives, Babilonas, pat no senās Ūras.
 
Goki_58942_s-1000x1000.jpg
Attēlā: Pulksteņa ciparnīca.
Mēs joprojām dzīvojam pēc Babilonijas laika: diennakti dalām 24 stundās, stundu - 60 minūtēs, minūti -60 sekundēs.
 
Šādu laika uzskaites sistēmu, kuras pamatā bija skaitlis 60 (seksigezimālo sistēmu), lietoja šumeri. Ne tikai diennakts laiks tika mērīts, pielietojot šo sistēmu. Riņķa līnija tika dalīta 360 grādos, gads - divreiz pa 6 mēnešiem - 12 mēnešos, ne tik sen vēl lietoja lieluma mērus, piemēram, ducis - 12 lielumi, kāls - 30 lielumi, šoks - 60 lielumi. To visu pamatā skaitlis 6.
Tas, ka šo seno sistēmu daudzās sfērās lietojam joprojām, norāda ne tikai uz tradīciju noturību, bet arī liecina par šumeru izveidotās sistēmas ērtumu.
 
ancientbabyloionaastronomersfeat.jpg
Attēlā: Senās Divupes priesteri - astrologi bija slaveni senajā pasaulē.
Priesteri novēroja Mēnesi. Viņi redzēja, kā Mēness izmainās un ik pēc 29 - 30 dienām tas atkal ir apaļš. Apmēram pēc 12 "apaļiem" mēnešiem arī Tigrā un Eifratā sākās jauni plūdi.
  
Tādējādi Divupes gads sastāvēja no 354 dienām. 
To iedalīja 6 mēnešos ar 30 dienām katrā un 6 mēnešos ar 29 dienām katrā.
Katru gadu pāri palika aptuveni 11 dienas, jo patiesībā gadā ir 365 dienas un viena ceturtdaļa dienas. Tāpēc divupieši kļūdu izlaboja, laiku pa laikam ieviešot vienu papildu mēnesi.
Mēnesi iedalīja nedēļā ar 7 dienām atbilstoši Saules sistēmas planētām, katra planēta nesa kāda Divupes dieva vārdu. (Arī šo tradīciju esam saglabājuši, tikai planētām kopš Romas impērijas laika ir seno romiešu dievu vārdi.)
Horoskopi arī ir mantojums no divupiešu astrologiem - viņiem bija svarīgi cilvēkiem, sevišķi valdniekiem darīt zināmu zvaigžņu nolikto likteni; pat skaitlis 7 "laimīgā skaitļa" statusu saglabājis kopš Divupes laikiem.
 
hqdefault.jpg
Attēlā: Pitagora teorēma. Noskaidrots, ka slavenais sengrieķu matemātiķis teorēmu aizguvis no divupiešiem, kuri to lietojuši jau tūkstoš gadu iepriekš. Pitagors izstrādājis teorēmas pierādījumu.
 
Šumeri izgudroja pirmo, lai arī vēl primitīvo skaitīšanas sistēmu. Saprotams, ka bez tās viņi nevarēja iztikt, tiklīdz aizsākās pirmie vairāk vai mazāk regulārie tirdzniecības darījumi. Līdz ar to sākotnēji tā bija saimnieciska nepieciešamība, kas veicināja rakstības un matemātikas izveidošanos. Matemātika pilnveidojās, būvējot zikurātus, pilis, pilsētas, to nocietinājumus utt. - dzīves nepieciešamība sekmēja zinātni.
Akadiešu ietekmē Divupē līdzās seksigezimālajai sāka lietot arī decimālo (pamatā skaitlis 10) skaitīšanas sistēmu. Lai abas skaitīšanas sistēmas savienotu, tika izveidotas tabulas. Tajās parādījušies skaitļi, kuri mūsu rakstībā būtu izsakāmi piecpadsmit zīmju skaitļos.
 
0cb0d2fa36b7bd0898b76f88ac33ed35.png
Attēlā: Uzskata, ka šumeri ir izgudrojuši gan riteni, gan arklu.
Ritenis izgudrots laikā starp 3500. un 3250. gadu p.m.ē. Šie riteņi bija efektīvi pielietojami, izturīgi un stabili, to vienīgais trūkums bija tāds, ka tie bija ļoti smagi.
 
Vispārēja uzplaukuma apstākļos pieauga iedzīvotāju skaits, attīstījās Šumeras pilsētas. Tā bija vēl viena saimnieciska nepieciešamība, kas radīja inovācijas daudzās jomās, tai skaitā celtniecībā.
Akmeni kā dabīgu celtniecības materiālu Šumerā izmantot nevarēja, jo tā vienkārši nebija. Maz bija arī kokmateriālu. Tādēļ sākotnēji kā pirmais celtniecības materiāls tika izmantoti saulē izkaltēti dubļu ķieģeļi. Taču vēlāk tika apgūta ķieģeļu apdedzināšanas tehnika. 
Šumeras patstāvības beigu posmā ķieģeļu izgatavošanas tehnoloģija jau bija sasniegusi pietiekami augstu pakāpi, lai šumeri spētu būvēt arī samērā monumentālas būves — tempļus un pat pilsētu aizsardzības mūrus.
  
ishtar-gate-pergamon-museum1.jpg
Attēlā: Babilonas pilsētas grandiozie dievietei Ištarai veltītie vārti arī būvēti no māla ķieģeļiem.
 
No māla ķieģeļiem cēla galvenās sabiedriskās ēkas, bet no niedru un māla sajaukuma – zemnieku būdas. Tā kā māls viegli padodas ūdens un saules iedarbībai, tad, diemžēl, no seno šumeru celtnēm maz kas ir saglabājies. 
Plaši uzplauka keramika. No māla darināja arī rotaslietas un pat sirpjus labības pļaušanai.
Katras šumeru pilsētas centrā atradās galvenais templis – zikurāts.
  
Great-Ziggurat-of-Ur.jpg
Attēlā: Ūras zikurāta rekonstrukcija.
  
Zikurāti bija veltīti pilsētas galvenajam dievam, un vienlaicīgi zikurāti simbolizēja divupiešu priekšstatus par pasaules uzbūvi - bija Pasaules kalna modeļi:
  • pamatā zikurātam ir liels, no ķieģeļiem celts četrstūrains kubs (vai nošķelta piramīda), tas bija krāsots melnā krāsā un simbolizēja pazemi - mirušo valstību;
  • uz pamata kuba uzlikts nākamais, taču mazāks, tas bija sarkanā krāsā - kā mālainā Divupes zeme, un simbolizēja dzīvo cilvēku pasauli - zemi;
  • trešais kubs bija baltā vai zilā krāsā - pārstāvēja debesis - dievu mājokli;
  • uz augšējā kuba atradās dieva svētnīca.
No Divupes pilsētās atrastajiem zikurātiem laika gaitā palikuši tikai mālainas zemes pauguri, izņēmums ir Ūras zikurāts (skat. att. zemāk).
 
ziggurat-architecture-archeyes-4.jpg
Attēlā: Arheoloģiskajos izrakumos atsegtais Ūras zikurāts - mītiskais Pasaules kalns.
Pirmā pakāpe ir saglabājusies, pārējās daļas - laika gaitā zudušas. 
 
Vēl par vienu šumeru izgudrojumu tiek uzskatīts stikls, kuru viņi izgatavoja no obsidiāna - vulkāniskā stikla, lai gan šī izejviela pašā Šumerā nebija pieejama - to ieveda pārsvarā no Anatolijas pussalas.
Bronzas izstrādājumu izgatavošanu šumeri aizsāka vēl trešās tūkstošgades sākumā p.m.ē., lai gan arī šinī gadījumā attiecīgie izejmateriāli uz vietas nebija atrodami.
 
unnamed (1).jpg
Attēlā: Dievietes skulptūriņa no bronzas. 2.gt.p.m.ē. sākums.
 
Par medicīnu Divupē pārsvarā var spriest no valdnieka Hammurapi likumiem (skat. att. zemāk), kuri ir pirmie zināmie cilvēces vēsturē rakstiski fiksētie likumi, un grieķa Hērodota liecībām.
Pastāvēja likumi, kas regulēja ārstniecību. Tie noteica, - ja, ārstējot cilvēku, tas pazaudē kādu locekli vai fizisku spēju, tad ārsts jāsoda, izdarot viņam tādu pašu vai līdzīgu kropļojumu. Ārsta pakalpojumi bija ļoti dārgi, jo ārsta darbs bija bīstams, bet likumos arī bija noteiktas atšķirīgas maksas par brīvo cilvēku ārstēšanu un nebrīvo cilvēku ārstēšanu.
Sengrieķu vēsturnieks Hērodots stāsta, ka babiloniešiem esot bijusi paraža slimniekus izlikt laukumos vai pie tempļiem, un katram garāmgājējam bijis pienākums dot slimajam kādu padomu. Neviens nedrīkstējis paiet garām, neuzprasot, kas vājiniekam kaiš, un nepasakot kādu uzmundrinošu vārdu. Attīstīta bija pareģošana, zīlēšana, maģija.
 
hammur1.jpg
Attēlā: Valdnieka Hammurapi likumu stēla. 18. gs. p.m.ē.
Tā pārsniedz 2 metru augstumu, uz tās ķīļrakstā iekalti gandrīz 300 likumi. Likumi ir bezgala vērtīgs Senās Divupes vēstures avots, kas ļauj spriest par sabiedrību, amatiem, attiecībām utt.
 
Pārsteidzošs bija tirdzniecības mērogs jau pirms vairākiem gadu tūkstošiem, it īpaši, ja ņem vērā, ka pat ritenis bija tikko kā izgudrots. Iespējams runāt par starptautiska līmeņa tirdzniecības sistēmas pirmajiem elementiem, kur tirdzniecības saites aptvēra Levantu, Sīriju, Irānu, Bahreinu un pat Indas upes ieleju.
Tieši rakstība un matemātika līdz ar riteņa izgudrošanu bija izšķirošie faktori, kas ļāva tirdzniecībai izvērsties par mērķtiecīgu, organizētu darbību, un tirdzniecība - civilizāciju savstarpējie kontakti, resursu, izgudrojumu, atklājumu un ideju apmaiņa sekmēja turpmāku civilizāciju attīstību.
 
Atsauce:
https://www.mantinas.lv/image/cache/catalog/koka-rotallietas-pec-pasutijuma/attistosas-rotallietas/Goki_58942_s-1000x1000.jpg
https://www.ancientpages.com/wp-content/uploads/2019/04/ancientbabyloionaastronomersfeat.jpg
https://i.ytimg.com/vi/WIuh72PB88A/hqdefault.jpg
https://i.pinimg.com/originals/0c/b0/d2/0cb0d2fa36b7bd0898b76f88ac33ed35.png
https://archaeology-travel.com/wp-content/uploads/2013/03/ishtar-gate-pergamon-museum1.jpg
https://i0.wp.com/archeyes.com/wp-content/uploads/2016/04/ziggurat-architecture-archeyes-4.jpg?resize=850%2C353
https://www.ancient-origins.net/sites/default/files/field/image/Great-Ziggurat-of-Ur.jpg
http://factsanddetails.com/world/cat56/sub362/entry-6024.html
https://profpayne.files.wordpress.com/2011/02/hammur1.jpg
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I./ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska u.c. - Rīga: RaKa, 1998., 292. lpp.
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.