Teorija

Babilonija bija sens kultūras reģions Divupes centrālajā un dienvidu daļā (mūsdienu Irākas teritorijā). Babilonijas galvaspilsēta - Babilona.
Babilonija bija daudz noturīgāka civilizācija par tās priekšteci - Šumeru. Tā pastāvēja no 18. līdz 6. gadsimtam p.m.ē. Babilonija attīstīja tālāk Sargona iedibināto absolūto monarhiju, kā arī izveidoja unikālu likumdošanas, tiesu un izpildvaras aparātu.
 
DSC_5164.JPG
999.jpg
Attēlā: Kartē iezīmēta Babilonijas un tās pēcteces - Jaunbabilonijas teritorija.
 
Divupe bija atvērta zeme gan rietumu virzienā, kur sākās tuksneši un stepes, gan austrumos, kur atradās Zagrosa kalna grēda. Tajā bieži notika kaimiņtautu iebrukumi.
Viena no tautām, kas to iekaroja un ilgstoši noturēja savā varā, vēlāk tika nosaukta par babiloniešiem, bet viņu izveidotā valsts – par Babiloniju.
Valsts centrs bija Babilonas pilsēta. Tā atradās 90 km no mūsdienu Bagdādes. Babilonas sen vairs nav, bet apmēram divus gadu tūkstošus tā bija lielākā un bagātākā pilsēta Senajos Austrumos (skat. att. zemāk). Tās iedzīvotāju labklājību nodrošināja amatniecība un tirdzniecība.
 
81b613587831291246294ec9a74af659.jpg
Attēlā: Senās Babilonas rekonstrukcija. Priekšplānā - Babilonas zikurāts.
 
Svarīgi!
Izcilākais babiloniešu valdnieks bija Hammurapi (1792-1750 p.m.ē.), kas savā varā apvienoja visu Divupi, pakļāva kaimiņu tautas un izveidoja Vecbabilonijas valsti.
Hamurapi lika apkopot likumkrājumu, kurā bija 282 panti. Likumi bija arī Ēģiptē, bet Babilonijā tos pirmo reizi vēsturē apkopoja un darīja zināmu atklātībā – iegravēja 2,25 m augstā akmens bluķī.
Likumos bija noteikta:
  • īpašumu aizsardzība,
  • tiesāšanas kārtība,
  • soda mēri par dažādiem nodarījumiem, 
  • ierēdņu pienākumi,
  • attiecības ģimenē.
Bija arī teikts, ka valdniekam varu piešķir Saules dievs, pasniedzot zizli.
 
unnamed (3).jpg
Attēlā: Saules dievs Šamašs pasniedz varas zizli valdniekam Hammurapi. Cilnis Hammurapi likumu stēlas virsotnē.
 
Hammurapi laikā attīstījās tirdzniecība – izveda labību, miltus, augu eļļu, audumus, keramiku un smaržvielas, bet ieveda kokmateriālus un akmeņus celtniecībai, kā arī Ēģiptes zeltu un vēlāk – ieročiem nepieciešamo dzelzi. No Irānas ieveda zilo pusdārgakmeni lazurītu, ko pārdeva tālāk ēģiptiešiem un citām tautām, jo cilvēki ticēja, ka tas kalpo aizsardzībai pret ļaunajiem spēkiem.
 
DK-Books-AL1153265.jpg
Attēlā: Pie koka stāvošas kazas figūra no Senās Divupes, lazurīta un zelta pārklājums. Rekonstrukcija. Figūra bijusi gandrīz pusmetru augsta.
 
Pēc Hammurapi dinastijas valdīja daudzi valdnieki, bet viņiem vairs nebija pakļauta visa Babilonija. Valsti sāka apdraudēt dažādas kaimiņu ciltis.
Heti bija sena, indoeiropiešu valodā runājuša tauta, kas, sākot ar 18.gs. p.m.ē. apdzīvoja Anatolijas pussalas centrālo un ziemeļu daļas, kā arī mūsdienu Sīrijas ziemeļrietumu daļu.
Pēc Hammurapi nāves varas un saimnieciskā uzplaukuma centrs no senajām šumeru zemēm sāka arvien vairāk novirzīties uz ziemeļiem. Sākotnēji šo procesu izmantoja heti, kuri 3.gt. pēdējā ceturksnī p.m.ē. attīstīja spēcīgu valsti, kas aptvēra lielu Anatolijas pussalas daļu.
 
H9.182.jpg
Attēlā: Hetu valsts.
 
Labi nostiprinājušies, heti uzsāka vairāku gadsimtu ilgu ekspansiju.
Šajā laikā Babilonija jau bija novājināta. Heti vienā no savām militārajām ofensīvām iebruka Babilonā un izpostīja to. Pēc postošā hetu iebrukuma Divupes teritorija četrus gadsimtus bija kā caurstaigājams pagalms, kur viena pēc otra iebruka dažādas tautas, ietekmīgākā no tām - asīrieši, kas 1.gt.p.m.ē. sākumā izveidoja militāru lielvalsti.
Asīrieši sevi uzskatīja sevi par seno dinastiju mantiniekiem. Tieši asīriešu valdnieks Ašurbanipals savā pilī savāca grandiozu māla plāksnīšu bibliotēku no visām Senās Divupes malām. Šī bibliotēka mūsdienās ļauj iegūt zināšanas par Seno Divupi.
 
11986314855_f16dd1c235_b.jpg
Attēlā: Spārnotie vērši - šedū ar vērša ķermeni, spārniem, valdnieka galvu. Tie sagaidīja apmeklētājus pie asīriešu valdnieka Sargona II pils vārtiem.
Svarīgi!
7. gs. p.m.ē. izveidojās Jaunbabilonijas valsts. Tās valdnieks Nebukadnecars II (604 -562.g.p.m.ē.) centās atjaunot bijušo Babilonijas impēriju.
Babilonijas armija 605. g. p.m.ē. smagi sakāva Ēģiptes spēkus Sīrijā. No šī brīža arī sākās Babilonijas varenības atdzimšana.
Nebukadnecars II pārspēja visus iepriekšējos valdniekus ar vērienīgiem celtniecības darbiem Babilonā. Tika būvētas lepnas pilis un izveidoti slavenie gaisa dārzi, kurus grieķi nosauca par vienu no Septiņiem pasaules brīnumiem. Tos valdnieks veltījis savai mīdiešu sievai Amitijai.
Šie aptuveni 1000 kvadrātmetru lielie gaisa dārzi bija izveidoti uz septiņām terasēm (skat. att. zemāk).
 
997ngcafdy57tqxp.jpg
Attēlā: Iespējams, Babilonas gaisa dārzi varēja izskatīties šādi. (Ir dažādi viedokļi par to vizuālo tēlu.)
 
Simtiem vergu caurām diennaktīm grieza milzīgu ratu, kas ādas spaiņos smēla Eifratas ūdeni un nogādāja to līdz augšējai terasei.
Gaisa dārzus 482. g. p.m.ē. nopostīja Persijas valdnieks — Kserkss I, neatgriezeniski tie aizgāja bojā 2. gs. p.m.ē. partiešu (persiešu ciltis, kas dzīvoja dienvidaustrumos no Kaspijas) iebrukumu laikā. Gaisa dārzu konstrukcija arī nebija ilgmūžīga - ūdens pamazām atmiekšķēja slikti apdedzinātos ķieģeļus, ar laiku iebruka terases, kuru vairs nav, nav atrodamas pat to atliekas.
Pastāv pat uzskats, ka nekādu gaisa dārzu nekad nav bijis, ka mīts par Babilonas gaisa dārziem radies seno grieķu ceļotāju aprakstīto piedzīvojumu neprecīzu vai tendenciozu tulkojumu rezultātā.
 
babylon.png
Attēlā: Senās Babilonas nocietinājumi. Babilonu sargāja biezi un augsti mūri ar septiņiem vārtiem.
 
Mūra ārējā siena bija veidota no apdedzinātiem ķieģeļiem, bet iekšējā – no neapdedzinātiem. Iekšējā mūra galvenā ieeja bija mīlas un auglības, kā arī kara dievietei Ištarai veltītie vārti, kas bija krāsoti zilā krāsā, izrotāti ar milzīgām svēto vēršu un pūķu bronzas figūrām.
Ištaras vārti bija četri uz kvadrāta pamatnes celti torņi ar arkveida ieeju, aiz kuras sākās galvenā maģistrāle — procesiju ceļš. Šo ceļu uzskatīja par svētu, jo tas veda uz Babilonas galveno templi, tā saucamo «Esagilu», kas bija celts par godu augstākajam dievam Mardukam.
 
f9a37840b5fb7a38359cbe92ff1193eb (1).jpg
Attēlā: Babilonas zikurāta un tā teritorijas rekonstrukcija.
 
Bībeles Pirmās Mozus grāmatas 11. nodaļā ir stāsts par Bābeles torni - celtni, ko cēla cilvēki, lai sasniegtu debesis. Daudzi Bībeles pētnieki saista Bābeles torni ar tai laikā Mezopotāmijā celtajām kulta celtnēm - zikurātiem. Pats augstākais zikurāts, kura augstums sasniedza 91 metru, atradās tieši Babilonā, iespējams, Bībele vēsta tieši par Babilonas zikurātu.
(Pēdējā saite sniedz nelielu virtuālu ieskatu senajā Bābelē.)
689. gadā p.m.ē. Asīrijas valdnieks Sinaheribs iznīcināja Babilonu un arī zikurātu. Zikurātu atjaunoja Jaunbabilonijas valdnieks Nebukadnecars II.
 
nebuchadnezzar.jpg
Attēlā: Gravējums uz akmens ar uzrakstu "Nebukadnecars II".
 
Nebukadnecars II nomira 562. g. p.m.ē., atstājot troni savam dēlam Amelam-Mardukam. Pēc viņa nāves sākās Babilonijas noriets. Babiloniju sāka pārvaldīt visai mazspējīgi, egoistiski valdnieki, kas daudz vairāk bija norūpējušies par savu personīgo labklājību, nekā par valsti.
539. g. p.m.ē. Babiloniju iekaroja persieši sava valdnieka Kīra Lielā vadībā. Nākamajos gados Babilonija pilnībā tika pakļauta Persijai. Babilonijas zemju valdnieki un pilsētu gubernatori vairumā gadījumu gluži vienkārši padevās persiešiem.
Pēc tam - 4.gs. p.m.ē. Maķedonijas Aleksandra karagājienu rezultātā Senās Divupes teritorija nonāca grieķu ietekmē.
 
132.jpg
Attēlā: Maķedonijas Aleksandrs uzvar persiešu armiju. Senās Romas mozaīkas fragments.
 
Šumeru civilizācijas un Babilonijas sasniegumi atstājuši dziļu ietekmi uz vēlāko Eiropas antīko pasauli, it sevišķi grieķu, bet no tās - arī uz vēlāko Senās Romas kultūru. Šumeru un Babilonijas ietekme acīmredzama Homēra darbos, grieķu matemātiķa Eiklīda teorēmās, kā arī astronomijā, astroloģijā un daudzās citās dzīves jomās, un šī ietekme sniedzas līdz mūsdienām.
  • Babilonijā izveidojās labi organizēta pilsētu pārvaldes administratīvā sistēma ar pilsētu mēriem un padomēm (domēm).
  • Likumi un valsts pārvaldes organizācija bija tie jaunievedumi, kuri nodrošināja Babilonijas ilgtspēju — tā gandrīz nemainītā veidā pastāvēja 12 gadsimtus. To gandrīz pilnībā, kā arī lielā mērā Babilonijas kultūru kopumā pārņēma kaimiņvalsts Asīrija.
  • Babilonijā pastāvēja skolas, kurās tika mācītas praktiskas iemaņas un zināšanas. Līdz ar to jāatzīmē, ka bija parādījies vēl viens civilizācijas attīstību noteicošs faktors — zināšanas un zināšanu vadība, kura nozīme turpmākajā laika gaitā arvien vairāk pieauga.
  • Babilonijas amatnieki bija labi meistari daudzās tehnikas un tehnoloģijas jomās. Tie bija apguvuši metalurģiju, audumu balināšanu, krāsošanu, krāsu un pigmentu izgatavošanu, kosmētiku, parfimēriju, farmāciju u.c.
  • Babilonijas ārsti izdarīja ķirurģiskas operācijas, un arī Hammurapi likumu krājumā vairāki paragrāfi veltīti ķirurģijai.
Atsauce:
https://i.pinimg.com/originals/81/b6/13/81b613587831291246294ec9a74af659.jpg
http://www.irankultur.com/wp-content/uploads/2017/07/Milkau_Oberer_Teil_der_Stele_mit_dem_Text_von_Hammurapis_Gesetzescode_369-2-e1500370643449-576x330.jpg
https://i2.wp.com/www.world-archaeology.com/wp-content/uploads/2018/09/DK-Books-AL1153265.jpg?resize=369%2C515&ssl=1
https://www.ceramicsartorscience.co.uk/images/Book1-9/H9.182.jpg?rnd=20141001030716
https://live.staticflickr.com/7434/11986314855_f16dd1c235_b.jpg
https://archinect.imgix.net/uploads/99/997ngcafdy57tqxp.jpg?auto=compress%2Cformat&w=514
https://geschiedenisonderwijs.files.wordpress.com/2019/09/babylon.png?w=657&h=386
https://i.pinimg.com/originals/f9/a3/78/f9a37840b5fb7a38359cbe92ff1193eb.jpg
https://tomvanderwell.files.wordpress.com/2015/04/nebuchadnezzar.jpg
https://www.ancient.eu/Nebuchadnezzar_II/
https://www.world-archaeology.com/issues/object-lesson-ram-in-the-thicket/
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I./ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska u.c. - Rīga: RaKa, 1998., 292. lpp.
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
https://deon.pl/po-godzinach/zobacz-jak-wygladal-starozytny-babilon-wideo,412157