Teorija

Svarīgi!
Zemi starp Tigras un Eifratas upēm Dienvidrietumu Āzijā, kur mūsdienās atrodas Irāka, senatnē sauca par Divupi jeb Mezopotāmiju (tā to sauca senie grieķi). 
Vienlaikus ar Ēģipti tur attīstījās sena civilizācija. Divupes civilizācija ir tikpat sena kā Ēģiptes. Pastāvīgas cilvēku apmetnes šeit bijušas jau neolītā.
 
Atšķirībā no Ēģiptes tā nebija norobežota ar tuksnešiem un kalnu joslu, tāpēc tās vēsturi veido nepārtraukta iebrukumu virkne.
 
DSC_5215.JPG
Attēlā: Teritorija, kur senatnē izveidojās pirmās šumeru pilsētvalstis - Senā Divupe.
Senie Divupes iedzīvotāji domāja, ka zeme ir liela mazliet ieliekta ripa un tās vidū atrodas Divupe.
  • Ziemeļos un austrumos atradās Irānas un Armēnijas kalnzemes, kuras apdzīvoja kareivīgas kalniešu ciltis.
  • Rietumos/ dienvidrietumos pletās Sīrijas stepe un Arābijas tuksnesis, kur klejoja semītu lopkopju ciltis.
  • Dienvidaustrumos Divupes krastus apskaloja siltie Persijas līča ūdeņi.
Divupes ieleja bija pakļauta kalniešu, stepju un tuksnešu klejotāju sirojumiem.
Divupes uzplaukumam bija izdevīgs ģeogrāfiskais stāvoklis: lielas pārplūstošas upes, kas nodrošināja zemes auglību; karavānu ceļi veda cauri Divupei uz Vidusjūras piekrastes ostām, Persijas līcis.
 
1200px-Zalabiya,Euphrat.jpg
Attēlā: Eifratas plūdi mūsdienās.
 
 Divupes jeb Mezopotāmijas civilizācijas uzplaukums izskaidrojams ar sevišķi labvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem. Abas upes un to pietekas nodrošināja ērtas kontaktu un transporta iespējas. Lekno zemi starp upēm jau kopš senos laikos dēvēja par "ražīgo sirpi" vai "auglīgo pusmēnesi".
Divupe ir to zemju skaitā, kas ietilpst “auglīgā pusmēness” lokā, no kurienes tālāk izplatījušās pirmās labības kultūras. Labības graudzāļu šķirnes šeit auga savvaļā, un, domājams, tieši Divupē cilvēki pirmoreiz mācījušies graudus ne tikai novākt un apēst, bet arī audzēt un uzglabāt.
 
DSC_4996.JPG
Attēlā: "Auglīgais pusmēness" un senākās pilsētvalstis.
 
"Auglīgā pusmēness" loks stiepās no Ēģiptes ziemeļaustrumu virzienā caur Palestīnu, Levantu, Anatoliju, līdz pat Irānas kalniem Kaspijas dienvidos, ietverot Mezopotāmiju.
Aprēķini liecina, ka ap 2500. gadu p.m.ē. Mezopotāmijas dienvidu daļā tika iegūtas ražas, kas salīdzināmas ar ražām labākajos mūsdienu Kanādas kviešu laukos.
 
Mūsdienās Mezopotāmijas reģiona klimats ir mazāk labvēlīgs, nekā tas bija antīko civilizāciju laikā. Saule šeit tik nežēlīgi vēl nesvilināja, reģiona klimats bija maigāks. Tuksnešu un stepju rajoni aizņēma mazākas platības un nebija tik nemīlīgi kā mūsdienās. Kādreiz leknais Divupes līdzenums mūsdienās ir stipri noplicināts - zemes ražīgums ir dramatiski krities. Liela daļa senatnē rūpīgi koptās apūdeņošanas sistēmas mūsdienās ir degradējusies, upju gultnes un kādreizējie mākslīgie kanāli daudzviet aizauguši un pārpurvojušies.
 
abe13c2a2836b89f3f737e6c207c0380 (1).jpg
Attēlā: Arheoloģiskie izrakumi kādreiz plaukstošās Divupes pilsētas Nipūras drupās.
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pirms daudziem gadsimtiem šeit pleties viens no ekonomiski un kultūras ziņā visaugstāk attīstītajiem reģioniem uz Zemes.
 
Divupē nebija īpašu dabas bagātību. Tās galvenā bagātība bija upju ieleju auglīgā augsne. Šeit bija atrodams labs māls un niedres.
Divupē nebija ne mežu, ne metālu, ne akmens. Upēs bija daudz dažādu zivju. Dienvidu purvos mājoja mežacūkas un dažādi ūdensputni. Pa laikam no apkārtējiem tuksnešiem ieklīda lauvas. Vasaras bija sausas un karstas. Nereti no tuksnešiem nāca smilšu vētras.
 
36866250063_dd6417cefa_b.jpg
Attēlā: Šādi dabā izskatās smilšu vētra tuksnesī.
 
Ziemas bija vēsas, lietainas, tad mālainā zeme pārvērtās lipīgos dubļos.
Kalnos, kur sākās Tigra un Eifrata, pavasaros kusa sniegs. Sniega ūdeņi piepildīja upes. Plūdi ne tikai radīja lielu postu, bet arī deva zemei valgmi un nesa līdzi auglīgas dūņas.
 
Divupe no upju postošās darbības cieta vairāk nekā Ēģipte, jo plūdi iepriekš nebija paredzami, kā tas bija ar Nīlu. Pēc paliem zeme uz laiku pārklājās ar zaļu zāli, bet vasarā atkal līdzinājās tuksnesim, jo karstums pārsniedza 50 grādus pēc Celsija.
Kalnu sniega dēļ plūdi varēja būt katastrofāli. Par to vēsta arī dažādi Divupes mīti, kas, iespējams, kļuvuši par pamatu Vecās Derības vēstījumam par „grēku plūdiem”.
 
375_250-noah.jpg
Attēlā: Bībeles leģenda par "grēku plūdiem" valdzinājusi daudzus māksliniekus, un šādi tie iztēloti vienā no darbiem.
Arheoloģiskie pētījumi Divupes teritorijā apliecina, ka vairāk nekā pirms 5000 gadiem šajā reģionā patiešām notikuši milzīga apjoma plūdi.
Svarīgi!
Divupi uzskata par zemi, kurā dzimusi zemkopība.
Zeme šeit bija auglīga, tāpēc divupieši galvenokārt nodarbojās ar lauksaimniecību, veicot apjomīgus irigācijas darbus. Viņu apūdeņošanas sistēmas atšķīrās no ēģiptiešu apūdeņošanas sistēmas - lai varētu apstrādāt Tigras un Eifratas purvaino līdzenumu ar auglīgo dūņu kārtu, bija jārok kanāli, kas novadītu lieko ūdeni un saglabātu to sausajam periodam. (Izpēti un salīdzini attēlus zemāk - kāda nozīme bija kanālu sistēmai!) Savukārt ēģiptieši galvenokārt cēla dambjus, lai aizkavētu ūdens aizplūšanu.
  
DSC_5218.JPG
Attēlā: Izmantojamā teritorija un kanālu tīkls 4.gt.p.m.ē. un 3.gt.p.m.ē.
 
DSC_5219.JPG
Attēlā: Izmantojamā teritorija un kanālu tīkls 3.gt. beigās - 2.gt. sākumā p.m.ē.
 
1.jpg
 
 
Labības graudzāles Divupē auga savvaļā. Domājams, ka Divupē cilvēki pirmoreiz mācījušies graudus ne tikai novākt un apēst, bet arī audzēt un uzglabāt. Graudus uzturā tie sākumā lietoja putraimu veidā, bet vēlāk cepuši dažādus mīklas plāceņus.
Divupieši iemācījās uzlabot arī citus kultūraugus, piemēram, mākslīgi apputeksnēja dateļu palmas, ko Divupē uzskatīja par svētiem augiem. (Skat. att. zemāk.)
Divupē audzēja kviešus, miežus, pupas, dateles, ābolus un melones, kā arī turēja aitas un liellopus.
 
depositphotos_222640440-stock-photo-ripe-red-fruits-dates-date.jpg
Attēlā: Dateļpalma.
  
No zemkopības ar laiku atdalījās amatniecība.
Pret amatniecības izstrādājumiem divupieši iemainīja zvērādas, lopkopības un zvejniecības produktus, aizsākot tirdzniecību. Divupē trūka daudzu dabas resursu, piemēram, metāla, koka un akmens.
Tirgotāji ieveda varu, bronzu, zeltu, sudrabu, eļļas, kokmateriālus – ciedru un cipreses, bet izveda galvenokārt labību, amatnieku izstrādājumus un dateles.
Pamazām attīstījās tirdzniecība ar Bahreinu, Arābiju, Sīriju, Feniķiju, Afganistānu, Mazāziju, Armēniju, kā arī tika veikti karagājieni.
Riteņa un ratu izgudrošana ļāva transportēt kravas arī pa sauszemi.
 
184701-004-31C9F207.jpg
Attēlā: Ūras standarts. Aptuveni 4,5 tūkstošus gadu senajā Divupes mākslas darbā redzami kara rati. Domājams, ka ritenis Divupē izgudrots 3.gt.p.m.ē. sākumā. 
 
Atsauce:
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/d/d8/Zalabiya%2CEuphrat.jpg/1200px-Zalabiya%2CEuphrat.jpg
https://i.pinimg.com/originals/ab/e1/3c/abe13c2a2836b89f3f737e6c207c0380.jpg
https://live.staticflickr.com/4461/36866250063_dd6417cefa_b.jpg
https://vertassets.blob.core.windows.net/image/24bf0904/24bf0904-2d49-455a-a9d3-e65455e522a7/375_250-noah.jpg
https://st4.depositphotos.com/7906424/22264/i/450/depositphotos_222640440-stock-photo-ripe-red-fruits-dates-date.jpg
https://cdn.britannica.com/01/184701-004-31C9F207.jpg
http://lv.wikipedia.org/wiki/Divupe
http://valoda.ailab.lv/kultura/vesture/kultura/divupe/teksts.htm
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I./ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska u.c. - Rīga: RaKa, 1998., 292. lpp.
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.