Ne visas Divupes pilsētvalstis bija vienādi lielas un stipras. Spēcīgāko valstu valdnieki nereti pakļāva vājākās un valdīja pār plašām teritorijām. Divupes pilsētvalstī Lagašā 3. gt. vidū p.m.ē. valdīja spēcīgi valdnieki.
Viņi pakļāva Urūku, Ūru un citas šumeru pilsētas un valdīja visā Divupes dienvidu daļā. Bet tad Lagašas karaspēku sakāva Ummas valdnieks Lugalzagesi.
Attēlā: Lugalzagesi vārds ķīļrakstā. Valdnieka attēli nav zināmi.
Viņš bija iecerējis apvienot visu šumeru zemi. Pēc vairākiem karagājieniem viņam tas izdevās Taču apvienotā šumeru valsts pastāvēja tikai aptuveni ceturtdaļgadsimtu - Lugalzagesi valdīšanas laiku. Tad to iekaroja kaimiņu valsts valdnieks, kas valdīja ziemeļos no šumeriem.
Ar čaklu darbu un izgudrojumiem šumeri bija pārvērtuši Divupi ziedošā zemē.
Tirgojoties ar tuvām un tālām zemēm, šumeri ieguva preces, ko paši neražoja, kā arī materiālus, kuri pašu zemē nebija – metālus, kokmateriālus un akmeni. Karos ar kaimiņzemēm šumeri ieguva bagātus kara laupījumus. Divupes pilsētas kļuva bagātas.
Attēlā: Divupes pilsētas Ūras, sauktas par "visu pilsētu māti", drupas.
Līdzās bagātajai Divupes ielejai dzīvoja daudzas nabadzīgas klejotāju lopkopju ciltis. Ar saviem aitu, kazu un ēzeļu ganāmpulkiem tās klejoja pa sauso stepi un pustuksnesi. Tās visas bija radniecīgās semītu tautas.
Zagrosas kalnos - uz ziemeļiem un austrumiem no Divupes dzīvoja dažādas kalniešu ciltis. Šīs tautas prata labi karot. Tās vilināja bagātās ielejas starp Tigru un Eifratu. Kalniešu pulki kāpa lejā no kalniem laupīt.
Attēlā: Bultas kartē norāda tuksnešu cilšu un kalnu cilšu iebrukumus Divupē.
Stepju un tuksnešu ganu ciltis ieplūda Divupē un apmetās tur uz dzīvi. Tie bija akadieši, kas piederēja pie semītu ciltīm. Akadieši sākotnēji nodarbojās ar lopkopību, bet vēlāk kļuva par zemkopjiem, no šumeriem pārņēma saimniekošanas paņēmienus, daudzus sasniegumus, reliģiju un paražas. Akadieši ieviesa vienotu mēru un svaru sistēmu.
Akadieši kļuva par vietsēžiem un nodibināja Akadas pilsētu ļoti izdevīgā vietā, kur Tigra un Eifrata viena otrai plūst vistuvāk.(Kartē sameklē Akadas pilsētu!) Sākās Divupes semitizēšanās.
Svarīgi!
Ap 3. gt. vidu p.m.ē. akadieši uz ziemeļiem no Šumeras izveidoja savu valsti. Drīz vien tās valdnieki pakļāva arī šumerus. Šumeru pilsētvalstis beidza pastāvēt.
Attēlā: Akadiešu valdnieka, iespējams - Sargona galva. 23.gs. p.m.ē.
Vārds Sargons bija pieņemts un akadiešu valodā nozīmēja "īstais valdnieks".
Sargons, kas bija zemas izcelsmes semīts, apvērsuma rezultātā apmēram 2340.g. p.m.ē. ieguva varu Kišā, ko bija izpostījis Ummas valdnieks. Sargons sakāva Ummas valdnieku Lugalzagesi, pakļāva Šumeru, Ziemeļdivupi, daļu no Elamas, Irānas kalnieni, kā arī teritorijas Sīrijā un Mazāzijā.
Akadas valdnieks Sargons izveidoja valsti, kas ietvēra gandrīz visu Divupi un, iespējams, sniedzās līdz pat Vidusjūrai - pirmo dinastisko lielvalsti Divupē.
Attēlā: Akadiešu karavīri nokauj ienaidniekus. 23.gs. p.m.ē.
Pirmo reizi pasaules vēsturē Sargons izveidoja 5400 profesionālu karavīru lielu pastāvīgu karaspēku. Valsts bija stingri centralizēta ierēdņu valsts. Sargons valdīja 44 gadus.
Sargona I dibinātās dinastijas valdnieki - Sargonīdi nebija apmierināti ar dieva pārstāvja lomu zemes virsū, kā tas bija ar šumeru valdniekiem, tādēļ pasludināja sevi par dieviem.
Akadas lielvalsts vislielāko varenību sasniedza Sargona I mazdēla Naramsina laikā (skat. att. zemāk).
Attēlā: Valdnieka Naramsina uzvaras stēla. 23.gs. p.m.ē.
Valdnieks attēlots augstāk par visiem, lielāka auguma, kas norāda uz viņa īpašo statusu. Bruņucepure ar ragiem valdnieka galvā arī uzsver viņa dievišķo varu.
Akadiešu rakstībā pastāvēja:
- 3 dzimtes- sieviešu, vīriešu un parastā, tikai ļoti reti vārdi tika lietoti parastajā dzimtē;
- 3 locījumi- nominatīvs, ģenitīvs un akuzatīvs;
- 3 skaitļi - vienskaitlis, divskaitlis un daudzskaitlis.
Akadā pēc Sargona nāves arvien biežākas kļuva iekšējās nesaskaņas un cīņa par varu. Divupes ziemeļu daļā izcēlās katastrofāls sausums, kas ilga apmēram 300 gadus. Līdz galējam izmisumam nonākušo ziemeļu Divupes lauksaimnieku un izbadējušos pilsētnieku pūļi lauzās uz dienvidiem laupot un dedzinot visu, kas gadījās ceļā. To izmantoja kaimiņu ciltis, kuru dzīves apstākļi arī bija jūtami pasliktinājušies.
Svarīgi!
Īsi pirms 3. gt. p.m.ē. beigām Akadā iebruka klejojoša nomadu cilts - amorīti. Zemē sākās haoss, ko izmantoja Elama. Tās karapulki Divupes ielejā iebruka 2004.g p.m.ē. Akadas valsts bija pastāvējusi apmēram 200 gadus.