Teorija

Viens no senākajiem Eiropas kultūras centriem 2. gt. p.m.ē. bija Krētas salā Vidusjūrā. Civilizācija Krētas salā sāka veidoties ap 3000. g. p.m.ē. Tā 2. gt. p.m.ē. jau bija sasniegusi augstu uzplaukuma pakāpi.
Sākumā Krētas salā izveidojās vairākas nelielas valstis ar pilīm un valdniekiem.
16. gs. sākumā p.m.ē. tās pakļāva Knosas pils leģendārais valdnieks Mīnojs, kas, saskaņā ar grieķu mītiem, bija Olimpa augstākā dieva Zeva un daiļās Eiropas dēls.
 
d71c95c8c8eb10c7cc195cabb790619d.jpg
Attēlā: Romiešu freskā attēlots Zevs, pārvērties par vērsi, kurš nolaupa Eiropu, lai aizvestu to uz Krētas salu.
 
Krētā sacerēti daudzi nostāsti, kas vēlāk izveidojās par mītiem. Šādā formā tika saglabāta un nodota nākošajām paaudzēm reliģiskā un vēsturiskā pieredze.  
Mīti, saistīti ar Krētas civilizāciju, guva atbalsi mākslā, literatūrā un dramaturģijā gan Senajā Grieķijā, Senajā Romā, gan vēlāk - Eiropā.
 
a6da09584c6f461d03fb1ea08d26bc65.jpg
Attēlā: Filmas "Nārnija: Lauva, ragana un drēbju skapis" kadrs ar Mīnotauru.
Sengrieķu mītu par Mīnotauru radījusi Krētas salas iedzīvotāju kultūra, taču Mīnotaura tēls turpina dzīvot arī mūsdienu kultūrā.
 
Par Krētas (Mīnoja) civilizāciju liecina ne tikai mīti, bet arī arheoloģiskie izrakumi.
Par Krētas civilizācijas atklājēju tiek uzskatīts angļu arheologs Arturs Evanss. Jau bērnībā un jaunībā viņš interesējās par arheoloģiju un vēsturi, - viņa tēvs bija slavens angļu zinātnieks. 19. gs. beigās A. Evanss sāka izrakumus Krētā, kam ziedoja 30 savas dzīves gadus un personiskos līdzekļus. Pētnieka pūles tika atalgotas – viņš atrada Knosas pili.
A. Evansa veiktie izrakumi mainīja cilvēku priekšstatus par senajiem laikiem, - viņš bija atklājis Eiropas senāko civilizāciju.
 
aevanss.jpg
Attēlā: Sers Arturs Evanss pie Knosas pils arheoloģisko izrakumu laikā
 
Vareno Knosas pili, kuras platība ir 16 tūkstoši kvadrātmetru, A. Evanss atklāja 1900. gadā. Pils būvju sienas bija biezas un masīvas, pils kolonnas dažādās krāsās (spilgti sarkanā, melnā, baltā) bija savdabīgi novietotas - ar resnāko galu augšpusē (skat. att. zemāk).
Apkārt pagalmam grupējās neliela izmēra telpas divos vai trijos stāvos. Nebija iespējams noteikt telpu izkārtojuma sistēmu, iespējams, šis apstāklis radīja sengrieķu mītu par labirintu Knosas salā.
 
brewminate-e1521666296304.jpg
Attēlā: Knosas pils komplekss mūsdienās
 
Pilīs bija ūdensvads, kanalizācija un vannas istaba.
Pils sienas rotāja gleznojumi, kuros bija attēloti ornamentu, ziedu, jūras augu un dzīvnieku motīvi, arī mītiski dzīvnieki, krāšņas sievietes un atlētiski vīrieši.
 
19-1.jpg
Attēlā: Sievietes Knosas pils freskā
 
Vienā no sienu gleznojumiem attēlots rituāls, kura centrā ir vērsis.
Pētnieki uzskata, ka Knosas iemītnieki piekopa kādu sevišķu ar vērsi saistītu kultu. Par šāda kulta pastāvēšanu liecina arī skulptūra - milzīgi vērša ragi, kas bijuši uzstādīti pils centrālajā laukumā. Grieķu mīts vēsta, ka krētieši no grieķiem pieprasījuši jaunas meitenes un vīriešus, lai tos upurētu labirintā mītošajam Mīnotauram. Freska (skat. zemāk), iespējams, izskaidro, kas varēja notikt ar jauniešiem - viņi varēja iet bojā, mācoties veikt šādus akrobātiskus vingrinājumus ar rituālo vērsi.
 
Ancient-greece-and-Mycenaean.jpg
Attēlā: Knosas pils freska - rituālās spēles ar vērsi 
 
2. gt. sākumā p.m.ē. Krētā radās rakstība – lineārais raksts A (raksts, kura zīmes veidotas ar dažādu līniju kombinācijām), ko līdz šim nav izdevies atšifrēt. Tāpēc galvenais ziņu avots par šo civilizāciju ir arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti.
Joprojām neskaidra ir Mīnojas sabiedrības sociālā struktūra un politiskā uzbūve. Lai gan daudzas pazīmes norāda, ka galvenā politiskā un saimnieciskā loma Krētā bija valdnieku pilīm, valdnieku varas mehānisms nav apzināts. Ir tikai zināms, ka šajās pilīs atradās lielas pārtikas un dažādu preču un priekšmetu glabātuves.
 
unnamed (10).jpg
Attēlā: Vairāk nekā metru augstie māla trauki Knosas pilī. Tajos glabāti medus krājumi.
Knosas salā bijusi attīstīta biškopība.
 
Glabātuves pilīs liecina, ka Krētas valdnieku rokās bija saražoto virsvērtību pārdale. 
Valdnieku pilis neizcēlās ar nozīmīgām aizsardzības būvēm, un tas ļauj domāt, ka valdnieki neizjuta sevišķu apdraudējumu.
Krētas sala bijusi viena no vispiemērotākajām olīvu audzēšanas un vīna izgatavošanas vietām visā Vidusjūras reģionā. Tā kā šīs preces bija ļoti plaši pieprasītas, tāljūras tirdzniecība ar tām drīz vien kļuva par galveno Krētas saimniecības pamatu. Papildus ienākumi veidojās arī no vilnas eksporta, jo arī aitkopība Krētā bijusi visai labi attīstīta.
 
unnamed (11).jpg
Attēlā: Krētas lauku dzīves muzejā var redzēt, kā krētieši audzējuši vīnogas - to stādi vijas virs citu kultūru dobēm, gan veidojot ēnojumu tajās iestādītajiem augiem, gan vīnogām iegūstot vairāk saules siltuma
 
Vidusjūras baseinā krētiešiem bija ievērojama flote. Krēta pati ar savu jūras floti nodrošināja eksporta un importa plūsmu apkalpošanu.
Ceļojot un tirgojoties krētieši iepazinās ar Austrumu tautām un daudz ko iemācījās no tām. Piemēram, no ēģiptiešiem viņi iemācījās audzēt kviešus un apguva prasmi apstrādāt ziloņkaulu un zeltu.
Krētas importu veidoja metāls no Mazāzijas, alabastrs no Ēģiptes un strausu olas no Lībijas.
Svarīgi!
Krētas civilizācija pastāvēja līdz 1450. g. p.m.ē., kad Tēras salas vulkāna izvirduma un zemestrīces radītie vairāku desmitu metru augstie milzu viļņi sagrāva Krētas centru – Knosas pili.
19847.jpg
Attēlā: Tēras salas vulkāna - Santorini aktivizēšanās 2012. gadā
 
Šī vulkāna izvirduma sekas pirms apmēram 3500 gadiem sagrāva Knosas pili un novājināja Krētas civilizāciju. Drīz salu ieņēma un pakļāva ahajieši, kas nāca no Grieķijas cietzemes.
 
Atsauce:
https://i.pinimg.com/originals/d7/1c/95/d71c95c8c8eb10c7cc195cabb790619d.jpg
https://i.pinimg.com/600x315/a6/da/09/a6da09584c6f461d03fb1ea08d26bc65.jpg
https://minotaur-labyrinth.weebly.com/uploads/5/0/9/3/50938051/8540840_orig.jpg
https://greece.greekreporter.com/files/brewminate-e1521666296304.jpg
https://docplayer.hu/docs-images/91/104859450/images/19-1.jpg
https://www.ancientgreecefacts.com/images/Ancient-greece-and-Mycenaean.jpg
https://lh3.googleusercontent.com/proxy/qMF883yvo-DDGt8MAZHZLmiAwGuPRP97wW1t86OYSBKzoB1bEgTIezR0hMA-RzZT5uQ5MjlgBuHPfUUQnpBrpBn1l49lES64S4ppP3BujbPBPGiCr0hN3fqg3ieIFjitVlw5gHBg-A
https://lh3.googleusercontent.com/proxy/mq4sVTKMUBgcGPrfP1GAM3mO4yW1TGHz1pKEi9fw1Ubt7g
gOy8zT86oZqE3ZYaZGugc9farpxkQkixMMjcUgQGKr8up6pl0o24XJaKFLV3pxg6y5IKx1G4PKVXdQqwTd_8s-TnqFVi87ktWw76jo-diuIwi5E
https://www.crew-center.com/sites/default/files/2012/09/12/10210/images/19847.jpg
https://www.artermini.lv/raksts.php?t=238&bu=7
https://britisharchaeology.ashmus.ox.ac.uk/highlights/arthur-evans.html
http://www.crew-center.com/santorini-volcano-ready-erupt
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I./ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska u.c. - Rīga: RaKa, 1998., 292. lpp.
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.