Britu domātājs un zinātnieks Frēnsiss Bēkons (16. - 17. gs.) ir teicis, ka trim izgudrojumiem – papīram, kompasam un šaujampulverim – cilvēces vēsturē ir lielāka nozīme nekā visām reliģijām, astronomu pētījumiem un iekarojumiem.
F. Bēkons nomira, tā arī neuzzinājis, ka visi trīs atklājumi ir radušies Ķīnā, jo Ķīnas kultūra eiropiešiem ilgu laiku nebija pazīstama.
Senās Ķīnas zinātnieki bija apveltīti ar neparastu izdomu un vēlēšanos izzināt dabu. Viņi veica daudzus atklājumus un veidoja izgudrojumus: rakstība, zīds, papīrs, porcelāns, sērkociņi, zirga iejūgs, lakas, kompass un daudzi citi.
Attēlā: Senās Ķīnas hieroglifi
Viens no svarīgākajiem cilvēces izgudrojumiem ir rakstība. Ķīniešu rakstība ir apmēram 4000 gadus sena. Sākotnēji vārdus un jēdzienus ķīniešu rakstībā apzīmēja ar saprotamiem zīmējumiem, piemēram, saule, mēness, mežs, upurēšana, u.c., ar laiku parādījās sarežģītākas raksturu zīmes, kas apzīmēja abstraktus jēdzienus, piemēram, - mūžība, miers, kārtība u.c. Kamēr vēl nebija izgudrots papīrs, tekstu parasti rakstīja uz bambusa dēlīšiem, bet svarīgākos dokumentus – ar otiņu uz zīda.
Attēlā: Konfūcijs - Senās Ķīnas politiķis un domātājs
Viens no izcilākajiem ķīniešu domātājiem ir Konfūcijs (551 - 479 p.m.ē.). Viņš mācīja, ka galvenie tikumi ir gudrība, pieklājība, iecietība un krietnums. Konfūcijs uzskatīja, ka audzināšanas mērķis ir zināšanu iegūšana un tikumība. Konfūcija mācību pierakstīja viņa skolnieki, kas pārstāstīja skolotāja teikto. Viņa mācībai - konfūcismam, bija ietekme visā pasaulē. Arī mūsdienās tai ir miljoniem piekritēju. Konfūcisms par valsts ideoloģiju kļuva Haņu dinastijas valdīšanas laikā.
Svarīgi!
Konfūcisms - ētiska un filozofiska uzskatu sistēma, kas cēlusies Ķīnā. Šo mācību iedibināja Konfūcijs, kurš bija slavens gudrais, arī nozīmīgs ķīniešu sociālais filozofs.
Konfūcija izteikumi:
- Kas grib mācīties, nedrīkst sevi ierobežot.
- Būt ar kļūdām un nemēģināt no tām tikt vaļā – tas ir tas ļaunākais.
- Redzēt, kur ir labs, un tomēr nedarītu labu, ir gļēvulība.
- Ko tu nevēli sev, to nedari citiem.
Attēlā: Mūsdienās plaši pazīstams Senās Ķīnas filozofiskās mācības - daoisma simbols Iņ-Jan
Simbols ilustrē pretējās parādības dabā - Jan (gaišā daļa) - diena, gaisma, aktivitāte, vīrišķais, dzīvība u.tt., bet Iņ (tumšā puse) - nakts, tumsa, miers, sievišķais, nāve u.tt. Pasaule ir divu pretēju spēku/parādību mijiedarbība.
Šajā simbolā daoisms neievietoja jēdzienus "labs" un "ļauns", kā visbiežāk to vienkāršoti skaidro un saprot mūsdienu sabiedrība, - tie nav attiecināmi uz dabas norisēm, piemēram, - diena un nakts nav ne labas, ne ļaunas, tās vienkārši ir. Abas puses ir līdzvērtīgi nozīmīgas.
Daoisma mācības skolotājs, saskaņā ar leģendu, ir Laodzi. Viņa mācības pamatā ir seni ķīniešu priekšstati par pasaules kārtību.
Svarīgi!
Laodzi mācība bija pretstats Konfūcija mācībai, - viņš uzskatīja, ka sabiedrībai ir samaitājoša ietekme uz cilvēku, būtiskāk ir atgriezties pie dabas, dzīvot saskaņā ar to, nevis pretstatīt cilvēkus dabai un uzskatīt sevi par dabas kungiem.
Mūsdienās daoisma idejas kļūst aktuālas lielā daļā sabiedrības, - aizvien vairāk cilvēkiem rūp daba, augu un dzīvnieku daudzveidības saglabāšana, cīņa pret dabas piesārņošanu, ekoloģisks dzīvesveids, ētikā un likumdošanā svarīgi kļuvuši dzīvnieku tiesību jautājumi.
Senās Ķīnas iedzīvotājiem bija visai racionāla un zinātniska attieksme pret pasauli - viņi neradīja daudzus dievus, kas ļautu skaidrot dabas parādības, cilvēku likteņus, bet tiecās izzināt un saprast dabu un cilvēku. Iespējams, tas bija noteicošais, kāpēc Senajā Ķīnā radās ievērojams skaits izgudrojumu un sasniegumu, kas nezaudē aktualitāti mūsdienās.
Attēlā: Senās Ķīnas medīcīniskie teksti un cilvēka ķermeņa zīmējums
Ķīniešu ārsti pētīja cilvēka ķermeņa formu un organisma uzbūvi. Slimības diagnozi noteica pēc iztaujāšanas, pulsa un sejas krāsas. Viņi pētīja ārstniecības augus, mācījās, kā uzturēt un nostiprināt veselību, izvairīties no saslimšanas, ārstēja dažādas slimības ar akupunktūru - iedurot speciālas adatas noteiktos ķermeņa punktos, ar masāžu u.c. metodēm, kas ļāva harmonizēt visus ķermeņa procesus, nevis ārstēja vienu atsevišķu orgānu (ķīniešu senās metodes praktizē arī mūsdienās).
Ķīniešu atklājumi, izgudrojumi un citi sasniegumi:
- 2700. g . p.m.ē. senākie saglabājušies zīda fragmenti.
- 1700. - 1100. g. p.m.ē. rakstības uzplaukums.
- Ap 14. gs. p.m.ē. – desmit ciparu sistēma matemātikā.
- Ap 13. gs. p.m.ē. (vai pat agrāk) – laka.
- 722. g. p.m.ē. – Saules aptumsuma apraksts.
- 4. gs. p.m.ē. – pirmā zvaigžņu karte un čuguna kausēšana.
- Ap 4. gs. p.m.ē. - zirga iejūgs un seglu kāpšļi.
- 3. gs. p.m.ē. – akupunktūra medicīnā.
- Ap 50. g. p.m.ē. – papīrs un tējas dzeršanas tradīcija.
- Ap 70. g. p.m.ē. – ķīniešu kuģi sasniedz Sarkano jūru.
- 80. g. m.ē. – primitīva kompasa apraksts (zinātnieki pieļauj, ka tas bija pazīstams Ķīnā jau kopš 4. gs. p.m.ē.). Kompasus lietoja, lai noteiktu debespuses, būvējot un iekārtojot māju, ne tāpēc, lai dotos tālos pārjūras braucienos.
- Ap 200. g. – Romā parādās no Ķīnas ievestas zīda kleitas.
- 495. g. – dibināts Šaoliņas budistu klosteris, kur attīstās kungfu cīņas māksla – pašaizsardzības sistēma bez ieroča.
- Ap 1. gs. m.ē. – porcelāns (skat. att. zemāk).
Attēlā: Ķīnas porcelāna trauks
Minu dinastijas periods (914. - 17. gs.), kad Ķīnā porcelāna izgatavošana sasniedza ļoti augstu meistarības pakāpi.
"Tējas dzeršanas tradīcija radās ap 50. g. p.m.ē. Dienvidķīnā, no kurienes vēlākajos gadsimtos izplatījās pa visu valsti. Sākumā tēju izmantoja kā zāles – stimulējošu līdzekli pret miegu vai kā organismu attīrošu līdzekli pēc lielas ēšanas vai dzeršanas. Ar laiku tējas pielietojums paplašinājās. (..) 780. gadā Lu Juijs uzraksta pirmo grāmatu „Tējas tradīcijas”, kurā viņš raksta: „Tējas efekts – atdzišana. Kā dzēriens tā ļoti piemērota savaldīgiem un pieklājīgiem cilvēkiem. Tā jādzer 4 vai 5 reizes dienā, kad ir karsts, kad slāpst, kad ir nomāktība, galvassāpes, nogurums un sāpes locītavās.”
(Angļu zinātnieks Pīters Džeimss un Niks Torps par tējas dzeršanas tradīciju)
Attēlā: Tējas ceremonija pie imperatora
Gleznojums uz zīda, 11./12. gs. Ķīnas māksla.