Mūsdienās būs grūti atrast cilvēku, kurš nezinātu, ka Seno Ēģipti pārstāv slavenākās būves pasaulē -piramīdas.
Tās izauga saistībā ar Senās Ēģiptes reliģiju, un klasiskās piramīdas, kādas tās plaši zināmas, izveidojās pakāpeniski.
Ēģiptieši ticēja un bija pārliecināti, ka pēc nāves cilvēks turpina dzīvot citā pasaulē, tādēļ visu dzīves laiku viņi gatavojās pēcnāves dzīvei.
Ap 3000. g. p.m.ē. ietekmīgākie augstākās kārtas ēģiptieši savus mirušos sāka apglabāt speciāli būvētās kapenēs jeb mastabās.
Attēlā: Mastabas uzbūve.
Mastabu virszemes daļai bija taisnstūra pamatne un sienas ar slīpumu centra virzienā, bet pazemē atradās apbedīšanas telpa.
Valdnieki, turīgie ēģiptieši ar laiku cēla sev aizvien plašākas mastabas - tās auga plašumā.
Faraons Džosers mainīja šo principu, - viņa kapenes - cita virs citas uzbūvētas mastabas izveidoja kāpņveida jeb pakāpienu piramīdas formu.
Attēlā: Faraona Džosera pakāpienveida piramīda.
Džosera piramīda ir senākā zināmā piramīda pasaulē - tā ir gandrīz 5000 gadu sena, tās augstums - apmēram 60 metri. Piramīdai bija seši viens uz otra novietoti pakāpieni.
Piramīdas nebija atsevišķi stāvošas būves, - jau pie Džosera piramīdas bija dažādu piebūvju (tempļu, galeriju utml.) komplekss. Līdzās lielajām piramīdām mazākas piramīdas būvēja faraona ģimenes locekļiem, piramīdas sev pasūtīja faraona augstmaņi.
Džosera piramīdas izpētē 21. gs. pirmajā desmitgadē strādāja arī Latvijas eģiptologi un citu jomu zinātnieki. Pētījumu rezultāti apkopoti grāmatā, kā arī izveidota filma "Džosera piramīdas noslēpumi".
Attēlā: Faraona Snofru teltsveida piramīda, saukta arī - Benta piramīda.
Ne uzreiz Senās Ēģiptes arhitektiem izdevās uzbūvēt klasisko piramīdas formu.
Faraons Snofru, sekojot faraona Džosera paraugam, arī sev vēlējās nozīmīga izmēra kapenes pēcnāves dzīvei, tāpēc viņa dzīves laikā paspēja uzbūvēt trīs piramīdas, nevienai no tām nebija klasiska forma, - tās atgādināja telti (skat. att. iepriekš). Pirmā piramīda iebruka, pirms vēl būvdarbi tika pabeigti, otrās forma neapmierināja faraonu, tika uzcelta arī trešā. Nav gan zināms, kurā no piramīdām faraons Snofru tika apbedīts.
Tikai pēc šiem eksperimentiem viena no lielākajām Ēģiptes piramīdām - Snofru dēla faraona Heopsa (grieķu lietotais faraona vārds) jeb Hofu piramīda būvniecības gaitā ieguva klasisko formu. (Skat. att. zemāk - piramīdas uzbūve.)
Attēlā: Faraona Heopsa piramīda šķērsgriezumā. Tajā redzams, kā bija izvietotas ejas piramīdā, apbedīšanas kameras, slepenā kamera zem piramīdas.
Svarīgi!
Trīs pašas ievērojamākās - augstākās piramīdas (skat. pirmo att. tēmā) tika uzceltas Nīlas krastā, Memfisas tuvumā. Tās bija valdnieku Heopsa, Hefrena un Mikerina piramīdas, sauktas arī par Gīzas piramīdām.
Visās lietās faraoni uzsvēra, ka viņi ir izcili, atšķirīgi no parastajiem ēģiptiešiem, tāpēc arī viņu kapenēm - piramīdām bija jābūt grandiozām. Augstākās piramīdas sev lika uzbūvēt faraons Heopss un viņa dēls - Hefrens; attiecīgi - Heopsa piramīda sniedzas gandrīz 148 metru augstumā, Hefrena ir nedaudz zemāka - 136,5 metru augstumā. (Izpētot attēlu zemāk, vari sameklēt un salīdzināt dažādu piramīdu izmērus.) Šie divi valdnieki Ēģiptes vēsturē zināmi kā lielummānijas apsēsti valdnieki.
Attēlā: Pasaules ievērojamāko seno civilizāciju piramīdu salīdzinājums.
Pasaulē lielākās piramīdas - Heopsa piramīdas celšanā izmantoti aptuveni 2 miljoni akmens bluķu, katra svars - aptuveni 2,5 t. Piramīdas celtniecībā vienlaicīgi tika nodarbināti aptuveni 100 000 cilvēku. Piramīdas cēla gan amatnieki, gan zemnieki, ko nodarbināja pēc zemes darbu pabeigšanas. Strādnieki mainījās katrus trīs mēnešus.
Tomēr nav tā, ka piramīdu būvniecība Ēģiptes tautai šķistu nevajadzīga, - faraons - dievs saistīja visu sabiedrību ar dievišķo pasauli, līdz ar to, nodrošinot faraona nemirstību, nemirstību ieguva visa sabiedrība, jo faraons arī pārstāvēja visu valsti, visu tautu - viņš bija valsts.
Izpētot ciematus pie piramīdām, zinātnieki secinājuši, ka piramīdu būvniecībā nodarbinātie strādāja smagi, bet celtnieku un viņu ģimeņu dzīve ciematā, kā arī iztika bija nodrošināta, bērni apmeklēja skolu.
Gīzas piramīdu tuvumā joprojām mūsdienās atrodas Lielā sfinksa – no vienas klints izcirsta lauvas statuja ar cilvēka galvu.
Attēlā: Lielā sfinksa pie faraona Hefrena piramīdas.
Domājams, pats faraons, kurš pasūtīja sfinksu, bija pārliecināts, ka zemes varenākā dzīvnieka - lauvas ķermenis un cilvēka - paša faraona galva, kas simbolizē cilvēka prāta varenību, apvienoti vienā tēlā, gan demonstrēs faraona dievišķo spēku, gan sargās mirušā valdnieka mieru.
Sfinksa un piramīda savulaik veidojušas vienotu kompleksu. Pēc faraona nāves būvdarbi beigušies, un sfinksa nav pabeigta.
Sfinksas, sfinksu alejas redzamas gan pie citu valdnieku kapenēm, gan pie tempļiem.
Attēlā: Sfinksu aleja Luksorā - pie tempļiem.
Darbi piramīdu būvniecībā turpinājās gadu desmitiem ilgi; rūpīgi tika nomaskētas piramīdu ieejas, lai sargātu valdnieku mieru, tomēr nereti piramīdas tika izlaupītas jau drīz pēc faraonu apbedīšanas.
Lai zināmā mērā padarītu būvniecību mazāk darbietilpīgu, kā arī lai labāk nodrošinātu mirušo valdnieku mieru, Vidusvalsts posmā atteicās no piramīdu būvniecības. Faraonu pēcnāves mītnes iekala klintīs kalnu ieskautā ielejā, kuru bija viegli apsargāt. Tā veidojās Valdnieku ieleja – faraonu apbedījuma vieta netālu no Tēbām Augšēģiptē.
Attēlā: Valdnieces Hatšepsutas klinšu templis Valdnieku ielejā.
Faraona Džosera piramīdas tekstos saglabājies viņa piramīdas arhitekta vārds - Imhoteps, līdz ar to tas ir pirmais zināmais arhitekts pasaules vēsturē. Viņš bija ārsts, zinātnieks, faraona Džosera padomnieks. Tāpat arī Džosera piramīdas teksts atklāj piramīdu nozīmi, tajā teikts: "Mēs būvējam valdniekam kāpnes uz debesīm".
Vairāk nekā 1000 gadu ēģiptieši pielūdza Imhotepu kā dievu un viņam par godu būvēja tempļus. Grieķu vēsturnieki vērtēja Imhotepu augstāk par pašu faraonu Džoseru.
Vienīgās neizlaupītās faraona kapenes tika atrastas 20. gs. sākumā, pateicoties britu arheologa Hovarda Kārtera neatlaidībai. Tā bija gadsimta sensācija arheoloģijā. Šīs kapenes, kurās apbedīts faraons Tutanhamons, ļāva gūt reālu priekšstatu par to, kā senatnē apbedīja valdniekus, vēl jo vairāk, - Tutanhamons nomira, kad viņam bija tikai 18 gadi. Var tikai iztēloties, cik bagātīgi apbedīja varenos valdniekus, piem., Ramzesu II u.c.
Attēlā: Shematisks faraona Tutanhamona (14. gs. p.m.ē.) kapeņu attēlojums.
Visas telpas bija pārpildītas ar priekšmetiem, kas doti līdzi valdniekam pēcnāves valstībā - sadzīves priekšmeti, sākot ar apzeltītām mēbelēm, zelta traukiem utt. līdz apģērbam un pārtikas krājumiem.
Tālākajā telpā bija novietots faraona zārks - sarkofāgs.
Kapenēs faraonu guldīja sarkofāgā, ko uzskatīja par ķermeņa aizstājēju un mirušā ķermeņa mitekli. Papildus aizsardzībai mirušie tika ievietoti vairākos zārkos, kas bija ielikti cits citā.
Faraona Tutanhamona iekšējais zārks (skat. att. zemāk) bija no tīra zelta un svēra 110 kg, bet ārējais un vidējais zārks bija izgatavoti no koka un pārklāti ar zeltu un krāsainiem akmeņiem.
Attēlā: Faraona Tutanhamona zelta sarkofāga galvas daļa.
Visi vērtīgie atradumi no šīm kapenēm glabājas Ēģiptē Kairā. Muzeja ekspozīcijā gan skatāmas tikai atradumu kopijas, orģināli pieejami ar īpašām atļaujām.
Tradīcija faraonu apbedīšanai būvēt piramīdas atgriezās Jaunās valsts posmā. Bet tik milzīgas piramīdas kā 3.gt. p.m.ē. vairs netika būvētas. Faraonu apbedījumus turēja slepenībā.
Senatnē piramīdas neizskatījās tā, kā mūsdienās - blīvi akmeņu blāķi. Tās bija noklātas ar baltu, saulē mirdzošu kaļķakmeni, rotātas krāsainiem un zelta simboliem. Ēģiptieši patiesi ticēja, ka piramīdas savienoja zemes un dievu pasauli.
