PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Ortogrāfija ir valodā pieņemtā vārdu pareizrakstības sistēma.
 
Ortogramma – vārds vai vārda daļa, kurā jāievēro kāds pareizrakstības likums.
 
1. Lielo sākumburtu rakstība saliktajos nosaukumos
 
Ar lielo burtu rakstāmi visi patstāvīgie vārdi:
  • saliktos valstu nosaukumos: Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotie Arābu Emirāti;
  • starptautisko organizāciju nosaukumos: Eiropas Savienība, Sarkanais Krusts;
  • augstāko valsts iestāžu nosaukumos: Latvijas Republikas Saeima;
  • laikrakstu un žurnālu nosaukumos: “Literatūra un Māksla”;
  • zvaigznāju nosaukumos: Lielie Greizie Rati, Piena Ceļš;  
  • saliktos ģeogrāfiskos nosaukumos, ja katrs vārds ir īpašvārds: Tuvie Austrumi, Augstie Tatri;
  • pseidonīmos: Tāravas Anniņa (Andrejs Upīts), Rutku Tēvs (Arveds Mihelsons);
  • ordeņu nosaukumos (izņemot vārdu “ordenis”): Triju Zvaigžņu ordenis.
 
Ar lielo sākumburtu raksta tikai pirmo vārdu:
  • iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nosaukumos: Zinātņu akadēmija, Finanšu ministrija, uzņēmums “Limbažu piens”;
  • goda nosaukumos: Tautas daiļamata meistars, Lielā mūzikas balva;  
  • grāmatu, literāru darbu un mākslas darbu nosaukumos: Alberta Bela romāns “Cilvēki laivās”, Pītera Paula Rubensa glezna “Mākslinieka pašportrets”;  
  • svētku un atceres dienu nosaukumos: Līgo svētki, Mātes diena;
  • vēsturiskos nosaukumos: Pirmais pasaules karš (1. pasaules karš).
 
2. Vārdu dalīšana pārnešanai jaunā rindā
  • Nevar dalīt vienzilbes vārdus: žēl, agrs.
  • Nevar no vārda atdalīt vienu patskani vai divskani o [uo]upe, ola.
  • Ja starp diviem patskaņiem atrodas viens līdzskanis, tad ar līdzskani jāiesāk jauna rinda: dā-va-na, de-ja.
  • Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas divi līdzskaņi, tad, vārdu dalot, pirmais līdzskanis paliek rindas beigās, bet otrs līdzskanis tiek pārnests uz nākamo rindu: as-tere, cil-vēks.
  • Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas trīs līdzskaņi, tad tos var dalīt pēc izvēles – nākamajā rindā var rakstīt vienu vai divus līdzskaņus: rak-stīt, raks-tīt.
  • Ja starp diviem patskaņiem vai divskaņiem atrodas četri līdzskaņi, tad, vārdu dalot, divi līdzskaņi paliek rindas beigās, bet divi tiek pārcelti uz nākamo rindu: pirk-stiņi, dzirk-stele.
  • Ja vārds ir atvasināts, tad, vārdu dalot, ņem vērā tā sastāvu:
    a) atdala priedēkļus, neievērojot līdzskaņu skaitu starp patskaņiem un divskaņiem: pār-iet, aiz-skriet;
    b) vienmēr atdala izskaņas -nieks, -niece, -nīca, -šana, -šanās, -tuve, -tava:rakst-nieks;
    c) salikteņus dala, ievērojot to izcelsmi no atsevišķiem vārdiem: bērz-lape, uguns-dzēsējs.

3. Īso un garo patskaņu burtu rakstība
  
Lietvārdu pareizrakstība:
  • Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņās -ēknis, -ēklis, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kam vienkāršās tagadnes 3. personā ir garais ē:viņš audzē – audzēknis.
  • Garš patskanis rakstāms lietvārdu izskaņā -ātne, ja lietvārds darināts no darbības vārda, kurā ir garš patskanis: zināt – zinātne.
 
Darbības vārdu pareizrakstība:
  • Nenoteiksmē galotne priekšā jāraksta garš patskanis: spēt, domāt, rakstīt.
  • 3. konjugācijas darbības vārdiem ar -īt, -īties, -ināt, -ināties un darbības vārdam zināt vienkāršās tagadnes formās rakstāms garais patskanis ā: [mēs] zinām, lasām, rakstām.
  • Vajadzības izteiksmes priedēklī rakstām garais patskanis ā: jāstrādā, jāmācās.
  • Vienkāršajā pagātnē pirms piedēkļa -j- rakstāms garais patskanis: zīmēja, lasīja.
  • Lokāmo ciešamās kārtas tagadnes divdabju, kas atvasināti no 3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ā:lasīt – lasāms, darināt – darināms.
  • Nelokāmo divdabju, kas atvasināti no 3. konjugācijas darbības vārdiem ar izskaņām -īt, -īties, -ināt, -ināties, formās rakstāms garais patskanis ālasīt – lasām, darināt – darinām.
 
4. Līdzskaņu burtu rakstība
  
Blakus rakstāmi divi vienādi līdzskaņu burti:
  • īpašības vārdu vispārākajā pakāpē, ja īpašības vārds sākas ar burtu s: visskaistākais, visskaļākais;
  • apstākļa vārdu vispārākajā pakāpē, ja apstākļa vārds sākas ar burtu s: visskaistāk, visskaļāk;
  • nenoteiktie vietniekvārdi, kuriem pirmajā daļā ir ik- un otrā daļa sākas ar līdzskani k: ikkatrs, ikkurš;
  • apstākļa vārdos tikko, otrreiz, katrreiz, cikkārt;
  • atsevišķos ar priedēkļiem atvasinātos darbības vārdos priedēkļa un saknes sadurā: pārraidīt, uzzīmēt.
 
Darbības vārdu nenoteiksmes formā līdzskani pirms galotnes pārbauda pēc vienkāršās pagātnes formas, ievērojot arī līdzskaņu miju: grābt – grāba, lūgt – lūdza.
 
Jāiegaumē īpašības vārdu rakstība:
  • augsts (kalns), rūgts, spilgts, spirgts, žirgts, auksts (laiks), līksms, sīksts, mīksts.
  • klajš, slapjš, spējš, vājš, krāšņs.
 
5. Kopā un šķirti rakstāmi vārdi
 
Kopā rakstāmi
Šķirti rakstāmi
  • Darbības vārda vajadzības izteiksmes formas: jālasa, jāmācās.
  • Nenoteiktie vietniekvārdi ar jeb- un ik- pirmajā daļā: jebkurš, ikviens.
  • Noliegtie vietniekvārdi: nekas, neviens.
  • Apstākļa vārdi ar jeb-, ne-, pat, ik-, pat- pirmajā daļā: jebkur, nekur, ikreiz, patlaban.
  • Apstākļa vārdus papriekš, papriekšu (laika nozīmē).
  • Nenoteiktie vietniekvārdi ar kaut, diez, diezin, nez un nezin pirmajā daļā: kaut kas, diez kas, diezin kas, nez kas, nezin kas.
  • Apstākļa vārdi ar kaut, diez, diezin, nez un nezin pirmajā daļā: kaut kur, diezin kur, nez kur, nezin kur.
  • Apstākļa vārdu pa priekšu (vietas nozīmē).
  • Apstākļa vārdu laiku pa laikam.
 
6. Svešvārdu rakstība

Rakstība jāiegaumē: abonements, absolvents, alkohols, ananass, automobilis, behemots, eksperiments, intereses, entuziasts, magnetofons, manekens, numurs, programma, propaganda, šaržs, šašliks, temperaments, žanrs.