Vienkāršs paplašināts teikums ir tāds teikums, kurā gramatisko centru paskaidro teikuma palīglocekļi (vismaz viens).
Piemērs:
Annelei satumsa acis.
Kas satumsa? – acis – teikuma priekšmets.
Ko darīja acis? – satumsa – izteicējs.
Kam satumsa? – Annelei – papildinātājs.
Kas satumsa? – acis – teikuma priekšmets.
Ko darīja acis? – satumsa – izteicējs.
Kam satumsa? – Annelei – papildinātājs.
Vīri apstādināja zirgus un uzmauca tiem galvās tarbiņas*.
Kas apstādināja un uzmauca? – vīri – teikuma priekšmets.
Ko darīja vīri? – apstādināja un uzmauca – izteicējs.
Ko darīja vīri? – apstādināja un uzmauca – izteicējs.
Ko apstādināja? – zirgus – papildinātājs.
Ko uzmauca? – tarbiņas – papildinātājs.
Kur uzmauca? – galvā – apstāklis.
Kam galvā? – tiem – papildinātājs.
Ko uzmauca? – tarbiņas – papildinātājs.
Kur uzmauca? – galvā – apstāklis.
Kam galvā? – tiem – papildinātājs.
*tarba – no (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss.
Protams, teikuma virslocekļi var būt vienlīdzīgi.
Piemērs:
Māte sagrieza rikas un apsmērēja katram.
Ko darīja māte? – sagrieza un apsmērēja – vienlīdzīgi izteicēji.
Vienlīdzīgo teikuma locekļu virkni ierobežo tikai autora fantāzija un teikuma mērķis.
Piemērs:
Ludis gardi un skaļi iesmējās, apsviedās uz papēža kā ripa un aizskrēja.
Vienlīdzīgi izteicēji – iesmējās, apsviedās un aizskrēja
Visas minētās darbības veic viena persona – Ludis.
Visas minētās darbības veic viena persona – Ludis.
Kā iesmējās? – gardi un skaļi – vienlīdzīgi veida apstākļi.
Vienlīdzīgu teikuma locekļu virknes var veidot visi teikuma locekļi – gan virslocekļi, gan palīglocekļi.
Piemērs:
Kalnā uzkāpušus sagrāba ass un skarbs vējš un krietni sapurināja.
Ass, skarbs – vienlīdzīgi apzīmētāji.
Ass, skarbs – vienlīdzīgi apzīmētāji.
Sagrāba un sapurināja – vienlīdzīgi izteicēji.
Jo kas varēja uzticēties šais nezināmās mājās svešajiem kaktiem, svešajām sejām?
Kaktiem, sejām– vienlīdzīgi papildinātāji.
Kārlis lēnām un uzmanīgi nolika gleznu uz galda.
Lēnām un uzmanīgi – vienlīdzīgi apstākļi.
Jo kas varēja uzticēties šais nezināmās mājās svešajiem kaktiem, svešajām sejām?
Kaktiem, sejām– vienlīdzīgi papildinātāji.
Kārlis lēnām un uzmanīgi nolika gleznu uz galda.
Lēnām un uzmanīgi – vienlīdzīgi apstākļi.
Vienlīdzīgā teikumā var būt arī vienlīdzīgi teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu.
Piemērs:
Meitene salika somā visus iegūtos dārgumus: maciņu, zīmuli un dažus dolārus.
Vispārinošais vārds – dārgumus.
Vienlīdzīgie papildinātāji – maciņu, zīmuli un dolārus.
Vispārinošais vārds – dārgumus.
Vienlīdzīgie papildinātāji – maciņu, zīmuli un dolārus.
Vienkāršā teikumā var būt arī divdabja teiciens.
Piemērs:
Iekšā, ārā šaudījās ganu Ludis, pamezdams durvis vaļā kā vārtus.
Pamezdams durvis vaļā kā vārtus – divdabja teiciens, ko veido daļēji lokāmais divdabis pamezdams un to paskaidrojošie palīglocekļi.
Pamezdams durvis vaļā kā vārtus – divdabja teiciens, ko veido daļēji lokāmais divdabis pamezdams un to paskaidrojošie palīglocekļi.
Vienkāršā teikumā var tikt lietota arī uzruna.
Piemērs:
"Skaties nu, skaties, Annele, tās jau tev radu meitas," skubināja māte.
Annele – uzruna.
Skaties – izteicējs.
Annele – uzruna.
Skaties – izteicējs.
Teikumā nav minēts teikuma priekšmets, bet to var izsecināt no darbības vārda formas:
[tu] skaties.
Šādu teikuma virslocekli sauc par ietverto teikuma priekšmetu.
Uzruna nav teikuma loceklis. Uzruna ir vārds vokatīvā, proti, tas ir vārds bez jautājuma, taču jebkurš teikuma loceklis atbild uz kādu jautājumu.
[tu] skaties.
Šādu teikuma virslocekli sauc par ietverto teikuma priekšmetu.
Uzruna nav teikuma loceklis. Uzruna ir vārds vokatīvā, proti, tas ir vārds bez jautājuma, taču jebkurš teikuma loceklis atbild uz kādu jautājumu.
Svarīgi!
Vienkāršā paplašinātā teikumā:
1) bez gramatiskā centra ir vismaz viens palīgloceklis;
2) ir tikai viens gramatiskais centrs;
3) var būt dažādas sintaktiskas konstrukcijas, kas neietekmē teikuma uzbūvi (vienlīdzīgi teikuma locekļi, vienlīdzīgi teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu, uzruna, divdabja teiciens u.c.).
1) bez gramatiskā centra ir vismaz viens palīgloceklis;
2) ir tikai viens gramatiskais centrs;
3) var būt dažādas sintaktiskas konstrukcijas, kas neietekmē teikuma uzbūvi (vienlīdzīgi teikuma locekļi, vienlīdzīgi teikuma locekļi ar vispārinošo vārdu, uzruna, divdabja teiciens u.c.).
Atsauce:
Pēc A. Brigaderes.