Skaņas
Skaņa ir valodas vissīkākā vienība.
Skaņu izrunā un dzird.
Latviešu valodā ir trīs veidu skaņas.
Patskaņi | Divskaņi | Līdzskaņi |
| Brīvi izrunājami. | Divu dažādu patskaņu savienojums vienā zilbē. | Grūtāk izrunājami. |
| a, ā, e, ē, i, ī, u, ū, o, o | ai, au, ie, ei, eu, ui, iu, o, oi, ou | b, c, č, d, f, g, ģ, h, j, k, ķ, l, ļ, m, n, ņ, p, r, s, š, t, v, z, ž |
Ir garie un īsie patskaņi.
Patskaņu garums var mainīt vārda nozīmi, tāpēc ļoti uzmanīgi jālieto garumzīmes.
Piemērs:
sals - sāls
mele - mēle
pile - pīle
Līdzskaņi iedalāmi balsīgajos un nebalsīgajos līdzskaņos.
Balsīgie līdzskaņi | Nebalsīgie līdzskaņi |
| Vieglāk izrunājami. | Grūtāk izrunājami. |
| b, d, g, ģ, j, l, ļ, m, n, ņ, r, v, z, ž | c, č, f, h, k, ķ, p, s, š, t |
Burti
Burts ir rakstu zīme, simbols.
Ar burtu pieraksta dzirdēto skaņu.
Burtus redz un lasa.
Latviešu valodā ir gadījumi, kad ar vienu burtu apzīmē vairākas skaņas.
1) o - ar šo burtu apzīmē gan īso patskani o, gan garo patskani ō, gan divskani uo.
Īsais patskanis o | Garais patskanis ō | Divskanis uo |
hokejs okeāns | opera dators | roka domas |
2) e, ē - ar šiem burtiem apzīmē gan šauro e, ē skaņu, gan plato e, ē skaņu.
Plata e, ē skaņa | Šaura e, ē skaņa |
senatne tēvs | seja rēķins |
Ir arī tādi gadījumi, kad ar diviem burtiem apzīmē vienu skaņu.
Ar diviem burtiem raksta visus divskaņus, bet tā ir viena skaņa.
Tieši tāpat ir ar līdzskaņiem dz un dž. Arī tos pieraksta ar diviem burtiem, bet izrunā kā vienu skaņu.