Liec piemērotus prievārdus!
Arī dārznieka nelielais dēlēns Jancis bija, protams, ne vienu reizi vien cienmātes savādo iedomu dažu kodīgu piezīmi un prātojumu dzirdējis. Bet viņam pašam - sevišķi gaidāmo puscilvēku - bija savas īpašas domas un nodomi, un tāpēc viņš pašos Jurģos diezgan agri rīta stāvēja kungu mājas kalpoņu istabā gultas, kur atradās Marčs, - tā sauca nepazīstamo puscilvēku, - un prasīja tam: - Vai tu biji jauLiepavota? (Valdis „Staburaga bērni”)
«Kas tur ko izskaidrot! Ja es citiem staļļa puišiem esmu kopā, tad nedz sevis, nedz viņiem neožu zirgu sviedrus. Mēs visi esam vienādi... Tāpat ir tām citām lietām. Kā lai es kučieru, sulaini, stražu turos sliktāks, kad zinu, ka domā, runā kāro, dara, ko es? Vai tādēļ, ka tie pārgriež acis un saka: «Fui, tādas lietas!» Lūk, tik godīgu cilvēku starpā es neesmu nekāds plenders. (Rūdolfs Blaumanis)
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!