Izlasi sengrieķu mīta īsu pārstāstu!
Sipilas pilsētas valdnieku Tantalu dievi bija bagātīgi apveltījuši, un virs zemes nebija cita laimīgāka un bagātāka cilvēka. Diemžēl Tantals bija pārāk augstprātīgs: viņš dalījās ar cilvēkiem dievu sapulcēs dzirdētajos noslēpumos, no dievu dzīrēm bez atļaujas ņēma līdzi ambrosiju un nektāru, deva viltus zvērestus, meloja Zevam un noniecināja tā dāvanas. Taču reiz Tantals, vēlēdamies pārbaudīt dievus, kādās dzīrēs pasniedza saviem dievišķajiem viesiem drausmīgu mielastu – savu dēlu. Neviens nepieskārās ēdienam, tikai dieviete Dēmetra, kas bija noskumusi par savu nolaupīto meitu, apēda zēna plecu. Dievi atdzīvināja nogalināto Pelopu, apēsto plecu dievu kalējs Hēfaists pagatavoja to no ziloņkaula, un no kopš šī brīža Pelopa dzimtas pēcnācējiem ir spoži balts plankums labajā plecā.
Taču tagad Zevs beidzot sodīja Tantalu: slāpju un izsalkuma mocīts, viņš stāv skaidrā ūdenī, kas, viņam pieliecoties, uzreiz pazūd, atstājot tikai sausu zemi; virs galvas viņam karājas sulīgu augļu pilni zari, kas, roku pastiepjot, tiek aizpūsti prom. Tantalu māc ne tikai mūžīgs izsalkums un slāpes, bet arī bailes, jo pār viņa galvu karājas klints, kas tik tikko turas un jebkurā brīdī var nogāzties.
Taču tagad Zevs beidzot sodīja Tantalu: slāpju un izsalkuma mocīts, viņš stāv skaidrā ūdenī, kas, viņam pieliecoties, uzreiz pazūd, atstājot tikai sausu zemi; virs galvas viņam karājas sulīgu augļu pilni zari, kas, roku pastiepjot, tiek aizpūsti prom. Tantalu māc ne tikai mūžīgs izsalkums un slāpes, bet arī bailes, jo pār viņa galvu karājas klints, kas tik tikko turas un jebkurā brīdī var nogāzties.
Atzīmē frazeoloģismu, kas radies no šī mīta!
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!