Vajadzības izteiksme
Darbības vārds vajadzības izteiksmē izsaka vajadzību, nepieciešamību veikt kādu darbību.
Piemērs:
Man jāraksta viedoklis. Bērniem jāceļ sniegavīrs. Viņiem bija jāpeldas baseinā.
Vajadzības izteiksmes veidošana
Darbības vārdu vajadzības izteiksmē darina no īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes 3. personas, pievienojot priedēkli jā-.
| Īstenības izteiksme | Vajadzības izteiksme |
|
[viņš] lasa
raksta
zīmē
rēķina
|
[viņam] jālasa
jāraksta
jāzīmē
jārēķina
|
Darbības vārda laiki vajadzības izteiksmē
Darbības vārdam vajadzības izteiksmē aplūko 3 vienkāršos un 3 saliktos laikus. Laiku norāda palīgdarbības vārda būt laika forma. 6 laiki
| Vienkāršie laiki | Saliktie laiki |
| Vienkāršā tagadne: ir jāceļ (teikumā ir var izlaist). | Saliktā tagadne: ir bijis jāceļ. |
| Vienkāršā pagātne: bija jāceļ. | Saliktā pagātne: bija bijis jāceļ. |
| Vienkāršā nākotne: būs jāceļ. | Saliktā nākotne: būs bijis jāceļ. |
Saliktās laika formas lieto reti.
Vajadzības izteiksmes paveidi
Vajadzības izteiksmei bieži lieto atstāstījuma un vēlējuma paveidus ar tiem raksturīgajiem laikiem.
Atstāstījuma paveids — darbības vārds izsaka vajadzību atstāstījuma veidā. 4 laiki
| Vienkāršie laiki | Saliktie laiki |
| Vienkāršā tagadne: esot jāceļ. | Saliktā tagadne: esot bijis jāceļ. |
| Vienkāršā nākotne: būšot jāceļ. | Saliktā nākotne: būšot bijis jāceļ. |
Vēlējuma paveids — darbības vārds izsaka vajadzību vēlējuma veidā. 2 laiki
| Vienkāršie laiki | Saliktie laiki |
| Vienkāršā tagadne: būtu jāceļ. | Saliktā tagadne: būtu bijis jāceļ. |
Pareizrakstība vajadzības izteiksmē
Svarīgi!
1. Darbības vārdam vajadzības izteiksmē priedēklis ir jā-, kur ā vienmēr ir garš:
jāskatās, jālasa, jāpaveic u.tml.
2. Atgriezeniskajiem darbības vārdiem (beidzas ar galotni -ties) galotne -ās ir tiem darbības vārdiem, kam nenoteiksmē ir izskaņas -īties un -ināties. Pārējiem atgriezeniskajiem darbības vārdiem ir galotne -as:
klausīties — jāklausās; izlikties — jāizliekas.
Vajadzības izteiksmes saistījums ar citiem vārdiem
1. Vārds, kas apzīmē darbības veicēju, saistībā ar vajadzības izteiksmi ir datīvā (kam?).
Piemērs:
Brālim ir jālasa avīze. Rīt mums būs jāceļas agri.
2. Vārds, kas apzīmē darbības uztvērēju, jālieto nominatīvā (kas?). Nepareizi ir lietot akuzatīvu (ko?).
Piemērs:
Brālim jāspēlē basketbols. Nevis basketbolu. Uz klases vakaru būs jāuzaicina visi. Nevis visus.
3. Ja aiz darbības vārda vajadzības izteiksmē ir nenoteiksme, lietvārds vai vietniekvārds jālieto akuzatīvā (ko?).
Piemērs:
Tev jācenšas uzmundrināt brāli un mani.