Multikulturālisms ir politika, kas iestājas par kultūru daudzveidības saglabāšanu vienā reģionā. Dažādās kultūru pazīmes tiek apzīmētas ar vārdu "atšķirīgs", netiek lietots apzīmējums "svešs". Uzskata, ka jebkuram atšķirīgajam ir tiesības pastāvēt tādēļ, ka tas ir veidojies vēsturiskā procesā, tas ir savdabīgs, to nevar aizstāt ar kādu citu, tā funkcijas ir vienreizējas, tādēļ to nevar neviens cits aizvietot. Multikulturālisma idejas pamatā ir fakts, ka valstī, kurā dzīvo vairākas etniskās grupas ar dažādām kultūras tradīcijām, tiek saglabāts līdzsvars. Neviena no šīm etniskajām grupām netiek apspiesta, tiek radīti labvēlīgi apstākļi etnisko grupu kultūras attīstībai. Kā multikulturālisma paraugu var minēt Kanādu, kur dažādu etnosu tradīcijas tiek saudzētas un koptas, tās tiek uzskatītas par mozaīkas elementiem, kas veido vienotu kompozīciju multikulturālā sabiedrībā.
Attēlā redzams piemineklis multikulturālismam, kas izvietots Kanādā, Toronto.
"Agrākos gadsimtos attiecības starp etnosiem noteica politiskā un militārā vara. Politiski un militāri spēcīgāki etnosi iekļāva savās valstīs citu etnosu pārstāvjus, un tiem bija jākalpo valdošā etnosa interesēm. Mūsdienu pasaulē demokrātiskās valstīs arī attiecības starp etnosiem veido, ievērojot demokrātiskās sadarbības principus."1
Ja atskatās vēsturē, tad seno laiku un viduslaiku impērijas veidoja viens militāri spēcīgs etnoss, kas sev pakļāva citus etnosus. Piemēram, Asīrijas impēriju veidoja asīrieši, Persiju - persieši. Vadošais etnoss pēc impērijas nodibināšanas veidoja priviliģēto slāni, kura rokās nonāca visi valdošie amati. Vadošā etnosa pārstāvjiem bija tiesības ievākt nodevas no pakļauto etnosu pārstāvjiem.
Situācija mainījās Senajā Romā, kad 212.gadā imperators Karakalla (188.-217.) izdeva ediktu (noteikumus), kurā sacīts, ka visi brīvie Romas impērijas iedzīvotāji ir pilntiesīgi Romas pilsoņi. Šo ediktu dēvēja par Antonija konstitūciju. Ediktu izdeva tādēļ, ka Romas impērijas provinču iedzīvotājiem bija tiesības nemaksāt nodokļus, kas savukārt mazināja valsts kases ienākumus. Tādēļ, lai papildinātu valsts kasi, tika izdots edikts, kas noteica, ka visi pieaugušie provinču iedzīvotāji ir pilntiesīgi Romas impērijas pilsoņi.
Lai dažādi etnosi dzīvotu un attīstītu savu kultūru vienā valstī, nepieciešams ievērot vairākus nosacījumus. Šos nosacījumus izstrādāja laika gaitā dažādos kongresos. Par demokrātiskai sabiedrībai pieņemamu modeli uzskatīja multikulturālismu, kas paredz, ka tiek saskaņotas vadošās nācijas un minoritāšu intereses.
Multikulturālu sabiedrību raksturo arī integrācijas pasākumi - sabiedrība tiek vienota ar kopīgām vērtībām.
Multikulturālās attiecības regulē diva veida pieejas šim jautājumam.
Vienu no tām dēvē par brīvo pieeju jeb "kausēšanas katla" pieeju.
Kausējamais katls (angliski melting pot) - etniskās attīstības modelis, kurā dažādu etnisko kultūru elementi "sakausējas" vienā veselā kultūrā. Šāds modelis raksturīgs amerikāņu sabiedrībai. Amerikāņu nācija izveidojusies, sajaucoties dažādiem etnosiem, izveidojot vienotu amerikāņu nāciju. Šis sabiedrības modelis ir pretstats multikulturālismam. Termins "kausējamais katls" radies no angļu žurnālista un dramaturga Izraēla Zangvilla šāda paša nosaukuma lugas, kas iestudēta 1908.gadā.
Otru pieeju dēvē par regulēto pieeju šim jautājumam. Tai raksturīgi likumi, ar kuru palīdzību valsts nosaka vadošā etnosa un minoritāšu tiesības.
Etnisko attiecību veidošanā piedalās ikviens cilvēks. Katrs no mums izvēlas savu pozīciju attiecībā pret citām kultūrām.
Vienu no šīm nostājām dēvē par etnocentrismu, kam raksturīga citu tautu kultūras norišu izvērtēšana salīdzinājumā ar savas tautas vērtībām. Tiek izvērtēta un salīdzināta valoda, tradīcijas, reliģija.
Viens no pirmajiem šo terminu sāka lietot amerikāņu sociologs, filozofs Viljams Grehems Sumners (1840-1910). Viņš novēroja cilvēku tendenci paust attieksmi pret atšķirīgām cilvēku grupām pēc principa "mūsu grupa un pārējie". Šo parādību viņš raksturoja šādi - viena cilvēku grupa uzskata, ka tā ir visa centrā, bet atšķirīgie cilvēki tiek tai pakārtoti.
Otru nostādni dēvē par kulturālo relatīvismu. Šai nostādnei raksturīgs uzskats, ka katrai tautai ir savi kultūras izvērtēšanas principi, dažādas kultūras nav savstarpēji salīdzināmas. Uzskata, ka katrai kultūrai ir sava vērtību sistēma. Pamatu šim uzskatam licis amerikāņu antropologs un lingvists Francs Boas (1858-1942).
Kulturālā relatīvisma pamatā ir šādi uzskati - visi kādas citas kultūras vērtējumi ir relatīvi, jo citas kultūras raksturīgie elementi vērtējami šīs pašas kultūras ietvaros, kontekstā; katrai tautai ir sava, atšķirīga, spēcīga raksturīgā iezīme; visām tautām ir arī universālas vērtības - iezīmes, kas piemīt visām kultūrām (piemēram, lietišķā māksla katrai tautai izpaužas atšķirīgi, bet mērķis ir viens - radīt skaisto); nedrīkst iejaukties citu kultūru attīstībā, tām jāattīstas patstāvīgi.
Papildinformācija:
- Lugas "Kausējamais katls" raksturojums (angļu valodā)
- Etnocentrisms (angļu valodā)
- Kulturālais relatīvisms (angļu valodā)