Elite tulkojumā no latīņu valodas vārda eligo nozīmē izredzētais, labākais. Politikā un socioloģijā ar vārdu "elite" apzīmē nelielu cilvēku grupu, kuru pārziņā atrodas milzīgs daudzums bagātības vai liela politiskā vara. Vispārīgi "elite" apzīmē daudz spējīgāku, nekā vidusmēra cilvēks, cilvēku grupu.
Elites skaidrojumam pastāv divas pieejas.
Pirmo pieeju raksturo itāļu jurista un sociologa Gaetāno Moskas (1858-1941) sniegtais elites raksturojums - piederību elitei nosaka cilvēka vara un ietekme. Moska uzskatīja, ka jebkuru sabiedrību veido divas grupas - mazākā grupa (elite), kurai pakļaujas lielākā grupa (lielākā sabiedrības daļa). Vadošās grupas (elites) rokās atrodas vara, šī grupa bauda visas varas sniegtās iespējas. Gaetāno Moska uzskatīja, ka elites pārstāvjiem jābūt apveltītiem ar šādām īpašībām: jāprot vadīt cilvēkus, organizatoriskās spējas, morālais, materiālais un intelektuālais pārākums.
Gaetāno Moska
Otrās pieejas uzskats balstīts uz "elites" pamatskaidrojumu - "labākais". Elites pārstāvjiem piemīt īpaši talanti, spējas. Šādi uzskati ir pamatā itāļu ekonomista un sociologa Vilfrēdo Pareto (1848-1923) uzskatiem par eliti. Pareto ir viens no elites teorijas pamatlicējiem. Viņš uzskatīja, ka sabiedrībai ir piramidāla struktūra, kuras virsotnē atrodas elite - vadošais sociālais slānis, kas vada visas sabiedrības dzīvi. Sabiedrības veiksmīgas attīstības pamatā ir elites savlaicīga atjaunošanās.
Vilfrēdo Pareto
Elitārā kultūra
Rietumu elitārā kultūra pamatojas uz Antīkās kultūras intelektuālajiem un estētiskajiem ideāliem (Antīkā Grieķija un Roma).
Akropole Atēnās, Grieķija
Kolizejs, Roma
Laika gaitā augstās kultūras elementi tika uzskatīti par pienācīgas izglītības būtisku sastāvdaļu, tādēļ augsta statusa skolās Eiropā un Amerikā tika ieviesti mācību priekšmeti, kas sniedza elitārai kultūrai atbilstošas zināšanas - tika studēti Sengrieķu un romiešu klasiķu darbi, apgūta uzvedības etiķete un īpašas manieres, tika radīta izpratne par mākslu, literatūru, dzeju, dramaturģiju, klasisko mūziku, operu, reliģiju (akcentējot kristietības tradīcijas), teoloģiju, apgūta retorika un politika, studēta filozofija un vēsture, apgūti elitārie sporta veidi - polo (komandu sporta veids, kurā spēles dalībnieki piedalās jāšus uz zirgiem), jāšanas sports, paukošanās, burāšana.
Polo spēle
Paukošanās
Elitārās kultūras pazīmes
Elitārai kultūrai raksturīgas šādas pazīmes:
- Sarežģītība, radošums.
- Spēja koncentrēt dažādu paaudžu garīgo, intelektuālo un māksliniecisko pieredzi.
- Ierobežots to vērtību loks, kuras uzskata par īpašām, augstām.
- "Tās uztverei nepieciešamas zināmas zināšanas. Skatītājam ir kaut kas jāzina par tematu, kam veltīts mākslas darbs, par paņēmieniem, kādus izmantojis autors, par to, kā darbā atspoguļoto tematu risinājuši citi mākslinieki. Tikai tad darbs viņam šķitīs interesants.
- Tās objekti nav plaši pieejami. Ap elitāriem kultūras objektiem pulcējas neliels interesentu loks.
- Darba radītājam viņa ideja ir svarīgāka par izpatikšanu publikai.
Elitārās mākslas autori parasti paļaujas uz to, ka skatītāji būs ieinteresēti uzzināt viņa viedokli un pielāgosies viņu domu gājienam, nevis gaidīs no autora sev tīkamus darbus."1 Kā piemēru varētu minēt elitāro kino - tās ir nopietna satura kinofilmas, kam raksturīgs sociālais reālisms (dzīve tiek parādīta tāda, kāda tā ir patiesībā, nekas netiek izskaistināts), akcentētas varoņu domas un sapņi (pretstatā vienkāršam sižeta izklāstam). - "Pretrunīgas attiecības ar komercpasauli.
Elitārās kultūras pārstāvji parasti apgalvo, ka viņus neinteresē komercializācija. Taču mūsdienu pasaulē viņi nav pilnībā brīvi no tās, jo, pirmkārt, elitārās kultūras izplatīšanai ir vajadzīga reklāma. Otrkārt, elitārās kultūras vērtības tiek pārdotas un pirktas. Treškārt, tā kā elitāru kultūru nepatērē plašs cilvēku loks, tai ir vajadzīgi arī ziedotāji, kas uztur kultūras darbiniekus. Tādu ziedošanu parasti sauc par mecenātismu."1
Mecenātisms
Mākslas atbalstīšana jeb mecenātisms savu nosaukumu guva no Romas imperatora Oktaviāna Augusta padomdevēja Gaja Kilnija Mecenāta (70.-8. g. p.m.ē.) vārda. Mecenāts savās mājās pulcināja jaunos dzejniekus. Viņa aizbildniecībā atradās tādi slaveni dzejnieki kā Horācijs (65.-27. g. p.m.ē.) un Vergilijs (70.-21. g. p.m.ē.). Mecenāts kļuva pazīstams kā jauno dzejnieku aizbildnis, tādēļ viņa uzvārds kļuva par otru apzīmējumu jēdzienam "mākslas aizgādnis". Viņš uzņēmās rūpes par jaunajiem dzejniekiem nevis tādēļ, ka viņu interesētu jauno dzejnieku daiļrade, bet gan valsts augstāko interešu vadīts. Mecenāts jaunajos, talantīgajos dzejniekos saskatīja varu, ar kuras palīdzību varētu ietekmēt cilvēku prātus, noskaņot sabiedrību jaunām pārmaiņām. (Attēlā redzama aina Mecenāta mājās).
Kozimo Mediči
Līdzīgu atbalstu, kā Mecenāts, itāļu renesanses laika māksliniekiem un arhitektiem sniedza Kozimo Mediči (1389-1464), Mediči dinastijas izveidotājs, florenciešu tirgotājs un baņķieris. Viņa atbalstu saņēma tādi izcili renesanses mākslinieki kā Fra Andželiko, Fra Filippo Lippi, Donatello (slavenās skulptūras "Dāvids" autors), arhitekts Filipo Brunelleski (Florences katedrāles kupola autors).
Papildinformācija:
- Elite (angļu valodā)
- Elites teorija (krievu valodā)
- Elitārā kultūra (angļu valodā)
- Gajs Kilnijs Mecenāts (angļu valodā)
- Kozimo Mediči (angļu valodā)