Kopējas Eiropas identitātes veidošanos var veicināt vairāki faktori.
1. Eiropas valstu kopīgais kultūras mantojums. Lielākā daļa Eiropas valstu izmanto seno grieķu un romiešu kultūras elementus, kā arī kristīgās baznīcas tradīcijas (viduslaiku kultūras elementus). Attiecīgi Eiropas valstīm ir daudz kopīgu vērtību un simbolu.
Kristietības simboli
Attēlā - labais gans
Kristietība ir monoteistiska reliģija. Tās lielākie atzari ir katolicisms, protestantisms un pareizticība. Kristietībai ir savu simboli.
Krusts simbolizē krustu, pie kura tika sodīts Jēzus Kristus, labais gans - Jēzu Kristu, kurš neatstās nevienu cilvēka dvēseli, enkurs simbolizē cerības, balodis simbolizē Svēto Garu, fēnikss - atdzimšanu, jērs - Jēzu Kristu, olīvas zars - mūžīgo mieru, lilija savukārt ir šķīstības simbols.
Attēlā - jērs.
2. Demokrātijas idejas. Eiropa ir demokrātijas ideju šūpulis. Šeit demokrātijas idejas tika izstrādātas, pilnveidotas un attīstītas. Arī demokrātija rada vērtības, kas var vienot Eiropas valstu sabiedrību.
Demokrātija (tulkojumā no grieķu valodas demos - tauta, kratos - vara) ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta vai tautas ievēlēti pārstāvji, tauta ir vienīgais varas avots, sabiedrība īsteno pašpārvaldi kopīgu mērķu un interešu labā.
Jēdzienu demokrātija ieviesa senajā Grieķijā, Atēnās, 6.gadsimtā pirms mūsu ēras. Atēnieti Kleistēnu uzskata par demokrātijas tēvu. Viņa vadībā tika izveidoti demokrātiskas valsts pārvaldes principi. Atēnu demokrātijai raksturīgi tiešās demokrātijas principi.
3. Politiskā sadarbība. Laika gaitā Eiropā ir izveidojusies politiskā sistēma, kas veicina valstu savstarpēju sadarbību. Daļa Eiropas kļuvusi par bezrobežu zonu, atcelta muita, atvieglota darbaspēka kustība. Eiropas Savienībai ir kopīga valūta - eiro.
Eiro par Eiropas Savienības valstu kopējo valūtu kļuva 1999. gada 1. janvārī, lai gan ideja par Eiropas valstu kopīgo valūtu pastāvēja jau kopš 1960. gada.
Attēlā - gaiši zilā krāsā iekrāsota to valstu teritorija, kurās jau ir ieviests eiro.
Katra Eiropas Savienības valsts eiro monētām aversa pusei var izveidot savu dizainu, bet reversa puse visām monētām ir vienota. Tajā attēlota karte un monētas vērtība. Pirmsākumā uz monētām kartē tika attēlotas tikai 15 valstis, kuras jau bija Eiropas Savienības dalībvalstis eiro ieviešanas brīdī. Ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu skaita palielināšanos, kopš 2007. gada uz monētām attēlo visu Eiropas karti, kurā redzamas gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan arī tās valstis, kas nav Eiropas Savienības sastāvā. Aversa pusē, kuras dizainu katra valsts veido savu, jābūt attēlotām arī 12 zvaigznēm (tās attēlotas Eiropas Savienības karogā, simbolizē visus Eiropas iedzīvotājus), izlaiduma gadam un graviera iniciāļiem. Katra valsts drīkst reizi gadā laist apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu, kura būtu derīga visā eirozonā.
Eirozonas valūtas banknošu vērtība ir 5, 10, 20, 50, 100, 200 un 500 eiro. Tās viena no otras atšķiras pēc krāsas un izmēra. Banknošu dizains veltīts dažādiem Eiropas arhitektūras periodiem. Uz 5 eiro banknotes attēlota klasiskā arhitektūra, 10 eiro - romānika, 20 eiro - gotika, 50 eiro - renesanse, 100 eiro - baroks un rokoko, 200 eiro - 19./20.gadsimta arhitektūra, 500 eiro - 20. gadsimta modernā arhitektūra. Banknošu priekšpusē attēlo logus, vārtus, ieejas portālus, bet aizmugurē - tiltus. Šie attēli simbolizē valstu savstarpēju saikni, kā arī saikni ar nākotni.
4. Multikulturālisms. Eiropai raksturīgs arī multikulturālisms, tolerance pret citām kultūrām. Šeit tika izstrādāta un pieņemta konvencija etnosu dažādības aizsardzībai. Eiropā ir vismazāk to valodu, kurām draud izzušana.
Domājot par vienotu Eiropas identitāti, vajadzētu izvairīties no eiropocentrisma. Šāda situācija vēsturē ir pazīstama, kad imperiālisma laikā eiropieši atzina tikai savas kultūras vērtības, cenšoties tās izplatīt ar varu arī citās pasaules valstīs.
Papildinformācija
- Kristietības simboli (angļu valodā)
- Kristietība Eiropā (angļu valodā)
- Eiro vēsture (angļu valodā)
- Eiropas Savienības karogs (angļu valodā)