4. Budisms. Dievnams

Budistiem ir vairākas reliģiskās celtnes, taču nozīmīgākās no tām ir vihāra un stūpa.

Pirmsākumos vihāra bija apmetne, kurā lietus sezonā mitinājās klejojošie sludinātāji. Mūsdienās vihāras pārtapušas par klosteriem, kuros dzīvo budistu mūki.

 

 

Vihāras centrā atrodas kvadrātveida pagalms. Visapkārt pagalmam izvietotas mūku dzīvojamās nojumes. Pagalma centrā atrodas nojume ar Budas skulptūru, kura tiek izmantota ceremoniju laikā.

 

 

Dažkārt vihāras teritorijā atrodas pagoda - torņveida celtne ar vairākiem stāviem. Pagodas stāvi simbolizē tuvošanos brahmanam - ar katru attīrīšanās pakāpi ticīgā cilvēka dvēsele tuvojas brahmanam.

 

 

 

Valdnieka Ašokas valdīšanas laikā (269. g. p.m.ē. - 232. g. p.m.ē., Ašoka - varenākais senās Indijas Maurju impērijas valdnieks, kura valdīšanas laiks saistīts arī ar mākslas un arhitektūras uzplaukumu) tika aizsākta budisma klinšu tempļu un klosteru kompleksu celtniecība. Tempļi tika izcirsti klinšu pārkarēs.

 

 

Tempļu fasādes tika bagātīgi rotātas ar ciļņiem, kuros attēloti sižeti no Budas dzīves, kā arī senākie reliģijas motīvi - dabas gari, dievības.

 

 

Tempļa lūgšanu telpa čaitija iestiepās klints dziļumā. Bieži vien tempļa lūgšanu telpa tika veidota ļoti lielos izmēros. Kā piemēru var minēt Karli tempļa čaitiju, kuras garums sasniedza 41 metru, bet platums - 15,5 metrus.

 

Čaitijas telpa tika sadalīta trīs jomos ar divu greznu kolonnu rindu. Iepretī ieejai čaitijas dziļumā apsīdas daļā (pusaploces formas noslēgumā) parasti tika novietota stūpa vai Budas statuja.

 

 

 

Kompleksu veidoja arī vihāras - mūku mītnes. Vihāru veidoja kā taisnstūrveida zāli, kurai visapkārt tika izveidotas mūku celles (istabas).

 

 

Iespaidīgākais klinšu tempļu komplekss ir Adžantas komplekss (3.-7. gs.). Šo kompleksu veido Vaghoras klinšainajās pārkarēs izcirstas 5 čaitijas un 24 vihāras. Virs ieejas tika izcirsts vienīgais čaitijas gaismas avots - "saules logs".

 

 

 

Adžantas komplekss slavens ar sienu gleznojumiem. Griestu gleznojumos izmantoja ornamentālu rakstu. Uz sienām attēloja ainas no Budas dzīves. Šajos gleznojumos attēloti dievi, cilvēki, dzīvnieki, augi, dabas gari, dēmoni. Centrā vienmēr tika attēlots cilvēks - dievišķotais Buda vai bodisatva.

 

 

Gleznojot cilvēku, tika ievērots nosacījums - acis tiek attēlotas mandeļveidīgas, pagarinātas, kas pauž koncentrētību, gudrību, domu bagātību, skaistumu, ko akcentē saaugušie uzacu loki. Līdzās Budai un bodisatvām tiek attēloti klejotāji - askēti, valdnieki un viņu galminieki, debesu dejotājas apsaras, muzikanti.

 

Stūpa tulkojumā no sanskrita nozīmē virsotne, paugurs. Stūpa kalpo kā Budas piemiņas vieta, tā ir budisma relikvārijs, kurā tika uzglabāti Budas un viņa mācekļu pelni.

 

 

Stūpām raksturīga puslodes forma. Šī forma atgādina otrādi apgāztu budistu mūku bļodiņu. Leģenda vēsta, ka šādu savas kapavietas formu esot izvēlējies Buda.

 

Budisti uzskata, ka stūpām piemīt maģiskas spējas, tās var palīdzēt radīt harmoniju savā dzīvē, atbrīvoties no sliktajām īpašībām tiem cilvēkiem, kuri stūpas apmeklē. Viens no rituāliem paredz, ka cilvēks apiet stūpai apkārt saules kustības virzienā, tādējādi saņemot spēcīgāku stūpas maģisko iedarbību, iegūstot labāku karmu. Cilvēkam ap stūpu jāapiet vairākas reizes, jo vairāk apļu viņš nosoļos, jo labāk.

 

 

Stūpas nopostīšana tiek uzskatīta par visļaunāko rīcību, pielīdzināmu nogalināšanai, kurai nekavējoties seko sods. Cilvēks pēc savas nāves pārdzimst ellē, kas ir neatgriezenisks process.

 

Stūpu veido puslodes formas zemes uzbērums, kas aplikts ar ķieģeļiem vai akmens plāksnēm. Virs uzbēruma novietots cilindrs, kura augšdaļu rotā svētie diski - vairākas saulessargam līdzīgas ripas, kas simbolizē astoņposmu ceļu. Katrai stūpas detaļai ir simboliska nozīme. Noapaļotā stūpas kupola forma simbolizē debesis, centrālā ass simbolizē Pasaules koku, kurš savieno debesis un zemi.

 

 

Katrai stūpai ir izveidota telpa dārgumu uzglabāšanai. Šajā telpā dārgumi tiek ievietoti nelielos māla traukos. Šeit tiek novietoti juvelierizstrādājumi, mantras, kas uzrakstītas uz papīra, satītas mazos rullīšos un ievietotas nelielās māla stūpās. Šie nelielie māla trauki tiek novietoti viens uz otra, līdz viena rinda ir pilna un sasniedz griestus. Telpu starp šiem māla trauciņiem aizpilda ar smiltīm. Uzskata - jo vairāk dārgumu glabātuvē atrodas priekšmetu, jo spēcīgāka šīs stūpas enerģija.

 

Stūpas centrālo asi dēvē par Pasaules koku. Tā ir koka kārts, kas novietota stūpas centrā un savieno kupolu ar grīdu. Šīs kārts virsma rotāta ar dārgakmeņiem, iegrebtām mantrām. Ceremonijas laikā pie Pasaules koka tiek piestiprinātas krāsainas lentes, kuru otrs gals atrodas ceremonijas dalībnieku rokās. Cilvēki iedomājas savas kvēlākās vēlmes, kas tādējādi tiek noglabātas Pasaules kokā. Šādā veidā stūpa saņem enerģiju, kuru var dot citiem cilvēkiem.

 

Stūpas mēdz būt dažāda izmēra. Lielākās atgādina kalnus vai torņus, savukārt mazākās stūpas atgādina dārza namiņus.

 

Pirmās tika uzceltas astoņas stūpas ar mērķi uzglabāt tajās Budas pelnus. Šīs stūpas uzbūvēja astoņas Budas sekotāju grupas, kuras savstarpēji sadalīja Budas pelnus pēc tam, kad viņa ķermenis pēc nāves tika sadedzināts. Taču valdnieks Ašoka pavēlēja šīs stūpas atvērt un sadalīt Budas pelnus vēl tūkstoš daļās un uzbūvēt tik pat daudz stūpu, kurās šos pelnus uzglabāt. Valdnieka Ašokas valdīšanas laikā tika uzceltas 84 tūkstoši stūpas.

 

Stūpas, kuras kalpo kā relikvārijs, iedala divās grupās. Pirmā grupa - šariraka (stūpas, kuras uzbūvētas virs mirstīgām atliekām). Otrā grupa - paribhodžika (stūpas, kurās novietotas relikvijas - priekšmeti, kurus savas dzīves laikā izmantoja apskaidrotie).

 

 

  

Pazīstamākā stūpa ir Sanči Lielā stūpa, kas atrodas Sanči pilsētā, Indijā. Sanči stūpa ir viena no senākajām celtnēm Indijā. 

 

 

Sanči stūpa ir 16,5 metrus augsta, pamata diametrs sasniedz 36,6 metrus. Stūpa būvēta no ķieģeļiem. Celtnes augšdaļā atrodas 8 horizontāli apļi, kas simbolizē astoņposmu ceļu. Stūpas iekšpusē izbūvēta telpa, kurā uzglabā urnu ar Budas pelniem.

 

 

Šai celtnei apkārt uzbūvēts akmens žogs ar četriem grezniem vārtiem - toranām, kas orientēti uz četrām debesu pusēm. Vārti rotāti ar ciļņiem, kuros attēlotas leģendas par Budu.