PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Dabas cilvēks
Visi senākie cilvēki bija dabas cilvēki. "Viņi dzīvoja dabā (mežos, kalnos, stepēs) un pārtika no tā, ko bija iespējams savākt un nomedīt. Dabas cilvēki klejoja, sekodami līdzi dzīvnieku bariem vai arī meklēdami vietas, kur var atrast pietiekami daudz pārtikas. Cilvēki būvēja viegli nojaucamas būdas no koka vai dzīvnieku ādām.
 
buuda.jpg
Mūsdienu dabas cilvēka miteklis
 
Dabas cilvēkiem daba bija gan iztikas devēja, gan barga soģe, kas sūta nelaimes, slimības, sliktu laiku un nāvi. Viņiem nebija zināšanu, kas dotu iespēju izprast dabas norišu cēloņus. Līdz ar to šo cilvēku uztverē viss notika pēkšņi. Daba bija nevaldāms spēks, ar kuru visu laiku jāsarunājas, lai tas būtu labvēlīgs. Šādai "sarunai" cilvēks radīja veselu virkni rituālu. Var teikt, ka dabas cilvēku dzīvi lielākoties veidoja pārtikas iegūšana, mitekļa celšana un dabas pielūgšanas rituāli.
 
Dabas cilvēks visdrīzāk dzīvoja radinieku kolektīvā. Mazāko radinieku kolektīvu vēsturnieki sauc par dzimtu. Vairākas radniecīgas dzimtas varēja veidot cilti. Cilvēku grupas parasti vadīja pieredzējušākie. Vīriešiem tas bija "lielais vīrs", sievietēm - "lielā sieva". Pieredze arī bija viņu vienīgā vara. Agrāk uzskatīja, ka sievietes vairāk vāca augus, bet vīrieši medīja. Jaunākie pētījumi liecina, ka dabas tautām arī sievietes mēdz doties medībās.
 
mednieki.jpg
Hadzabes cilts mednieki
 
aatgrieshanas no medibam.jpg
Atgriešanās no medībām
  
Daba spēja ātri atjaunot dabas cilvēku patērēto, un šo cilvēku apmetnes nekādas būtiskas pēdas dabā neatstāja. Tajā pašā laikā dabas cilvēkiem bija nepieciešami ļoti plaši apgabali, lai sevi apgādātu ar pārtiku - vismaz 30-60 reižu lielāka teritorija nekā mūsdienu cilvēkam.
 
bultu izgatavoshana.jpg
Bultu izgatavošana
 
uguns ieguve.jpg
Uguns iegūšana
 
Arī mūsdienu pasaulē ir saglabājušās dažas dabas tautas. Tās galvenokārt mitinās ziemeļu apgabalos un lietus mežos ap ekvatoru.
 
lietusmezii.png
Mūsu planētas lietusmeži
   
Dabas tautu apdzīvotie apgabali aizņem aptuveni 0,02% no cilvēku apdzīvotajām teritorijām. Pastāv arī dabas tautas, kurām nav nekāda nojausma par apkārt pastāvošo civilizāciju. No 100 šādām tautām, kas atrastas pēdējos trīsdesmit gados, ap 40 mitinās Brazīlijā, Amazones džungļos. Šo tautu pārstāvjiem nav imunitātes pret tām slimībām, pret kurām ir imūna civilizētā pasaule.
 
Civilizētais cilvēks
Vārds "civilizācija" ir radies no latīņu vārda "civis". Tulkojumā tas nozīmē "pilsētnieks". Romas impērijā par civilizētiem sauca ļaudis, kuri dzīvoja impērijas teritorijā un bija uzņemti romiešu sabiedrībā.
 
romas imperija.jpg
Romas impērija
  
Pretstats bija barbari - tautas, kuras dzīvoja ārpus impērijas. Tā kā daudzas no šīm tautām neprata to, ko spēja paveikt romieši, radās iespaids, ka civilizētie cilvēki ir pārāki par barbariem. 18.gadsimtā, kad radās pirmie plašākie vēstures pētījumi, zinātnieki turpināja šo tradīciju un sadalīja pasaules tautas civilizētajās un barbariskajās. Vēlāk gan pētnieki atklāja, ka barbari nemaz nebija tik maz attīstīti - viņi prata kopt zemi, audzēt lopus. Tiem bija sarežģīta sabiedrības organizācija un primitīva rakstība."1
 
Civilizācijas pazīmes:
  1. dzīvošana pilsētās;
  2. valstu veidošana;
  3. tiesības;
  4. rakstība;
  5. monumentālā celtniecība;
  6. sarežģīta reliģisko uzskatu un rituālu sistēma;
  7. zinātnes un kultūras attīstība.
 
"Mūsdienu pasaulē dominē civilizētais cilvēks. Šo cilvēku sabiedrības radās akmens laikmetā jeb neolītā. Civilizētie cilvēki paši ražo sev pārtiku (nodarbojas ar zemkopību un lopkopību) un būtiski pārveido dabas vidi - rok kanālus, izcērt mežus, iekārto laukus un pļavas.
 
risa terases.png
Terases rīsa audzēšanai, Filipīnas
 
Civilizēto cilvēku būves veidotas no izturīgiem materiāliem, jo to iemītnieki reti pamet savu dzīvesvietu. Celtniecībai cilvēki izmanto mālu, koku, akmeni, mūsdienās - arī betonu un stiklu.
 
neolits2.jpg
Neolīta laika dzīvojamā māja
 
neolits.jpg
Mājas iekārtojums. Akmens
  
Civilizētā cilvēka darbība atstāj pēdas, kuras daba vairs nespēj izdzēst. Līdz ar to cilvēka radītā vide aizvien mazāk vietas atstāj dabas videi un mūsdienu cilvēkam bieži ir jārūpējas ne tikai par sevi, bet arī jāpalīdz dabai atjaunot zaudētos resursus.
 
Tajā pašā laikā civilizētie cilvēki var dzīvot ļoti blīvi, jo pārtikas ražošanai tiem vajag salīdzinoši mazas platības. Šī iemesla dēļ civilizācijas rašanās bija arī iemesls tam, ka strauji pieauga pasaules iedzīvotāju skaits. Ja mūsdienu cilvēki gribētu dzīvot kā dabas cilvēki, tiem uz planētas nepietiktu vietas."1
 
 
Papildinformācija:
 
Atsauce:
Attēli:
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Hadzabe_Hut.jpg
http://de.wikipedia.org/w/index.php?title=Datei:Hadzabe1.jpg&filetimestamp=20071027211153
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Hadazbe_returning_from_hunt.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:San_wh03.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:BushmenSan.jpg
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%A4%D0%B0%D0%B9%D0%BB:800px-tropical_wet_forests.png
http://www.michaeltotten.com/images/Western%20Roman%20Empire%20Map.jpg
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Rice_terraces.png
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Neolithic_house.JPG
http://en.wikipedia.org/wiki/File:Skara_Brae_house_1_5.jpg