Lai arī kultūru veidojis cilvēks, tomēr ne visus tās procesus viņš spēj ietekmēt. Savu iespaidu atstāj gan agrāko paaudžu kultūrmantojums, gan arī citu cilvēku darbība.
 
Cilvēks un kultūra atrodas pastāvīgā mijiedarbībā - kultūra ietekmē cilvēku, savukārt cilvēks atstāj ietekmi uz kultūras procesiem. Cilvēks var būt gan kultūras objekts (kultūra iedarbojas uz cilvēku), gan kultūras subjekts (cilvēks veido kultūru).
 
Cilvēks kā kultūras objekts, cilvēka kultūrvajadzības
Svarīgi!
Kultūra cilvēku ietekmē, iedarbojas uz viņu kā uz objektu - ikdienā cilvēks izmanto noteiktus žestus, lieto valodu, ievēro tradīcijas, piedalās pasākumos.
Svarīgi!
Lai veiksmīgi dzīvotu, cilvēkam jāapgūst kultūras sasniegumi. Tās ir t.s. kultūrvajadzības, kas cieši saistītas ar cilvēka vispārīgajām vajadzībām.
Vispārīgās cilvēka vajadzības apkopotas amerikāņu psihologa Abrahama Maslova vajadzību piramīdā.
 
YCUZD_241209_6889_Maslova vajadzību piramīda.svg
Vajadzību piramīda
 
Mirt Alexander Shutterstock_Maslov_Maslovs.jpg
Abrahams Maslovs
 
Piramīdas pamatnē atrodas fizioloģiskās vajadzības (vajadzība pēc ēdiena, miega, veselības u.c.), nākamajā pakāpē atrodas vajadzība pēc drošības (personīgā drošība, pastāvīgs iztikas avots u.c.), tālāk - piederības vajadzības (draudzība, ģimene u.c.), cieņas vajadzības (pašcieņa, spēja cienīt citus u.c.) un pašā virsotnē atrodas pašizpausmes vajadzības (radoša darbība, problēmu risināšana, spēja pieņemt lēmumus u.c.).
 
Lai apmierinātu šīs vajadzības, cilvēkam jāiemācās izmantot kultūras sasniegumus, piemēram, lai senais cilvēks spētu nodrošināt sev iztiku (fizioloģiskās vajadzības), viņš iemācījās izgatavot loku un bultas; lai iztikas avots būtu pastāvīgs, cilvēks iemācījās efektīvi apstrādāt zemi, izmantojot kapli, vēlāk - arklu (vajadzība pēc drošības, pēc pastāvīga iztikas avota). 
 
shutterstock_310113002_ancient bolt tips_senie bultu uzgaļi.jpg
Bultu uzgaļi
 
shutterstock_2190477535_ancient spear_senais šķēps.jpg
Šķēps
 
shutterstock_2075461894_ancient plough_senais arkls.jpg
Senais arkls
 
shutterstock_1723830598_ancient egypt plough_arkls senajā Ēģiptē.jpg
Zemes aršana Senajā Ēģiptē
 
Kultūras sasniegumi netiek uzskatīti kā viena cilvēka sasniegums, bet gan kā cilvēces pieredze - laika gaitā tika atmesti kļūdainie risinājumi un attīstīti veiksmīgie. Tādējādi cilvēki pieņem zināmu kultūras mantojumu - pieredzi, kuru gūstam no vecākām paaudzēm. 
Svarīgi!
Mūsdienās cilvēki ir ļoti atšķirīgi, līdz ar to arī viņu vajadzības ir dažādas. Tas savukārt nozīmē, ka katram cilvēkam būs atšķirīgas kultūrvajadzības. 
Kultūrvajadzību vidū var izcelt 3 vispārējās kultūrvajadzības:
  1. apgūt agrāko paaudžu mantojumu - tādējādi cilvēks spēj iejusties sabiedrībā;
  2. kopt un papildināt agrāko paaudžu mantojumu - agrākie kultūras sasniegumi tiek uzlaboti atbilstoši laikmeta prasībām;
  3. nodot kultūras vērtības nākamajām paaudzēm - šāda darbība nodrošinās cilvēces turpmāku attīstību.
 
shutterstock_2697927195_ancient bow_senais loks.jpg
Senais loks
 
Shutterstock_109483535_archer_strēlnieks.jpg
Mūsdienu loks
  
Cilvēks kā kultūras subjekts, radošā darbība
Svarīgi!
Cilvēks kā kultūras subjekts ir kultūras radītājs. Radošā darbība notiek gan tad, kad cilvēks pats rada kaut ko jaunu, gan tad, kad iepazīstas ar citu sasniegumiem. Tādējādi visi cilvēki ir kultūras subjekti.
Radošais process māksliniekiem un zinātniekiem ir atšķirīgs. Māksliniekiem tas sākas pēkšņi, spontāni. Nejauši uztverta informācija (notikums, skaņa, smarža) rada virkni asociāciju, kuru rezultātā rodas mākslas darbs. Zinātnē savukārt radošais process tiek apzināti virzīts. Cilvēks saskaras ar kādu problēmu un cenšas to atrisināt.
 
shutterstock_1122466538_artist_mākslinieks.jpg shutterstock_2483386627_scientist_zinātniece.jpg
 
Seno laiku domātāji uzskatīja, ka radošums (cilvēka spēja radīt) ir dieva dota radošā dzirksts. Senie grieķi uzskatīja, ka radošā procesa laikā pie cilvēka atlidojušas mūzas. Viņi uzskaitīja 9 mūzas, kur katra atbildēja par savu sfēru - Kaliope (runas un dzejas mūza), Klio (vēstures mūza), Erato (mīlas dziesmu mūza), Eiterpe (mūzikas mūza), Melpomene (traģēdiju mūza), Polihimnija (himnu mūza), Terpsihora (kora dziedāšanas un dejas mūza), Talija (komēdiju mūza), Urānija (astronomijas mūza).
 
shutterstock_540006163_apollo statue_apolona statuja.jpg
Apolons - sengrieķu dievs, mākslas aizbildnis, mūzu aizgādnis
 
shutterstock_2225799089_apollo and nine muses_apolons un deviņas mūzas.jpg
Apolons un deviņas mūzas
 
Eiropā par radošumu sāka runāt tikai 13. gadsimtā, kad mūks Akvīnas Toms cilvēka radošās un prāta spējas salīdzināja ar Bībelē minētajiem zelta gabaliem - talentiem. No šejienes arī cilvēka īpašo spēju apzīmējums - talants.
 
Zvonimir Atletic Shutterstock_Thomas Aquinas_Akvīnas Toms.jpg
Akvīnas Toms
 
Papildinformācija
 
Atsauce:
Attēli:
Abrahams Maslovs Mirt Alexander Shutterstock.com
Akvīnas Toms Zvonimir Atletic Shutterstock.com