Visa cilvēka dzīve notiek laikā un telpā, līdz ar to arī kultūras procesi saistīti ar telpu un laiku. Telpa un laiks ir nozīmīgi kultūras pamatjēdzieni.
 
Laiks
Kultūrā pastāv divi laika uztveres veidi - lineārais un cikliskais. Senie cilvēki pazina abus šos laika veidus.
Svarīgi!
Lineārajam laika uztveres veidam raksturīga ideja, ka visi notikumi notiek zināmā secībā, tie neatkārtojas.
Lineārais laiks saistījās ar cilvēka ikdienas dzīvi, jo augu, dzīvnieku un cilvēku mūžs radīja šādu izpratni.
Šis laika veids saistīts ar precīzu dienas laika skaitīšanu un vēstures sacerējumu rašanos.
  
Pulkstenis
Pirmie pulksteņi tika ieviesti senajā Ēģiptē un Divupē. Tā kā šajās zemēs dienas vidū Saule karsē ļoti stipri, tad cilvēki šajā laikā darbus pārtrauca. Lai lietderīgāk varētu plānot savu darba laiku, tika izgudroti pulksteņi, kuri palīdzēja zemniekiem noteikt laiku, kad darbs jāpārtrauc un jādodas ēnā. Senākie pulksteņi bija saules pulksteņi. Vēlāk Ēģiptē ieviesa arī smilšu pulksteņus.
 
saules antikais.jpg
Antīkais saules pulkstenis
 
saules vertik.jpg
Vertikālais saules pulkstenis
 
smilshu pulkst.jpg
Smilšu pulkstenis
 
Tā kā ziemeļu valstīs nebija tik karstas saules, tad tur pulksteņus ieviesa samērā vēlu. Eiropā pilsētās pulksteņus ieviesa tikai 14.gadsimtā, bet zemnieku mājās - tikai 19. gadsimtā.
 
Vēsturisko notikumu pierakstīšana
Vēsturisko notikumu pierakstīšana sākās Divupē. Viens no senākajiem vēsturiskajiem dokumentiem bija šumeru valdnieku saraksts, kurš datējams ar 3.gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Vēsturiskie pieraksti senajiem cilvēkiem uzskatāmi parādīja, ka pasaules notikumu ķēde ir daudz garāka nekā cilvēka mūžs.
 
ainsteins.jpg
 
Liela nozīme laika izpratnē bija zinātnieka Alberta Einšteina (1879-1955) relativitātes teorijai, kuras pamatatziņa spēcīgi ietekmēja mākslas un literatūras pasauli. Einšteins uzskatīja, ka laiks var mainīties un ir atkarīgs no notikuma vērotāja (vienlaicīgi vērojot kādu notikumu no dažādiem skatu punktiem, katram vērotājam šis notikums šķitīs savādāks). Tika uzrakstīti dažādi literārie darbi, kuros attīstīta ideja par ceļojumu laikā.
Svarīgi!
Cikliskajai laika uztverei raksturīgs uzskats, ka notikumi seko viens otram, veidojot ķēdīti, un pēc laika tie atkal atkārtojas (tie it kā virzās pa apli).
Cikliskais laiks saistījās ar garu un dievu pasauli, jo tas šķita kaut kas varenāks (atšķirībā no cilvēka un dzīvnieku dzīves, dienas ritējums, gadalaiki regulāri atkārtojās).
 
pavas.jpg vasa.jpg rudens.jpg ziema.jpg
 
Radās priekšstats, ka cikliskajam laikam pakļautie notikumi aiziet garu pasaulē, lai vēlāk atgrieztos.
 
Kā piemēru cikliskajai laika izpratnei var minēt indiešu izpratni par cilvēka mūžu. Cilvēka dvēsele, kura ir mūžīga, laiku pa laikam pamet lielo pasaules dvēseli un iemiesojas kādā cilvēkā, lai nodzīvotu mūžu un atkal atgrieztos garīgajā pasaulē. Pēc laika šī dvēsele atkal iemiesojas kādā cilvēkā.
 
reinkarnatie.jpg
 
Telpa
Jau seno cilvēku interesēja jautājums par apkārtējo pasauli - telpu.
Svarīgi!
Telpas uztvere saistīta ar cilvēka dzīves veidu, cilvēks visu centās izskaidrot, vadoties pēc savas ikdienas, pēc tā, kas viņam tuvs un saprotams.
Pastāv vairāki telpas (apkārtējās pasaules) izpratnes veidi.
 
Telpas izpratnes veids - ceļš. Senā cilvēka pamatnodarbošanās bija medības, cilts sekoja medījumam, veidojot īslaicīgas nometnes. Cilvēks vienmēr atradās ceļā. Tādējādi senā cilvēka telpas izpratne bija ceļš.
 
lasko1.jpg
 
lasko2.jpg
 
 
Telpas izpratnes veids - māja. Laika gaitā cilvēks iemācījās izgatavot efektīvus darbarīkus, ieročus, tādēļ nebija vajadzības klejot pakaļ medījumam, bet radās iespēja veidot pastāvīgu apmetni. Tādējādi radās jauns pasaules uzskats - visa centrā atradās nometne, kuras centrālā persona bija pats cilvēks. Cilvēks klejoja pa noteiktu teritoriju, aiz kuras robežām baidījās iziet. Radās izpratne par debespusēm. Cilvēks sāka būvēt mājas, izveidojot jaunu pasaules modeli - māju. Pasaules mājas jumts bija debesis, grīda - zeme. Pasaules centrā atradās kalns vai koks, kas balstīja debesis.
 
pas koks.jpg
 
Telpas izpratnes veids - kosmoss. Sarežģītāks telpas modelis tika radīts Senajā Grieķijā - tika radīta izpratne par pasauli kā par kosmosu. Sengrieķu zinātnieks Pitagors (580.-490.g.p.m.ē.) uzskatīja, ka gan Zemei, gan Mēnesim un Saulei ir lodveida forma. Viņš sāka lietot terminu kosmoss, kas tulkojumā no sengrieķu valodas nozīmē kārtība.
 
Ģeocentriskais telpas izpratnes veids. Nākamais telpas modelis - ģeocentriskais uzskats (2.gs.). Visa centrā atradās Zeme, bet Saule un Mēness riņķoja tai apkārt.
geocentr.jpg
 
Heliocentriskais telpas izpratnes veids. 16.gadsimtā poļu zinātnieks Nikolajs Koperniks (1473-1543) izveidoja heliocentrisko telpas modeli - visa centrā atradās Saule, bet Zeme un citas planētas riņķo ap to.
 
koperniks.jpg
Nikolajs Koperniks
 
Heliocentric.jpg
Heliocentriskā pasaules uzbūve, 18. gs.
 
 
Papildinformācija: