Bāzisko oksīdu ķīmiskās īpašības
Mijiedarbība ar ūdeni. Sārmu metālu oksīdi (Li2O - Fr2O), sārmzemju oksīdi (\(\mathrm{CaO}\) - \(\mathrm{RaO}\)) un \(\mathrm{MgO}\) reaģē ar ūdeni, veidojot ūdenī šķīstošas bāzes jeb sārmus.
Piemērs:
 Na2O+H2O→2NaOH
 CaO+H2O→Ca(OH)2 
Mijiedarbība ar skābēm. Bāziskie oksīdi reaģē ar skābēm, veidojas sāls un ūdens.
Piemērs:
 CaO+CH3COOH→(CH3COO)2Ca+H2O
 3BaO+2H3PO4→Ba3(PO)4+3H2O
Izņēmums ir Na2O, kas ar skābēm nereaģē.
Svarīgi!
Bāziskie oksīdi ar bāzēm nereaģē.
Mijiedarbība ar citiem oksīdiem. Oksīdi, kas pieder dažādām oksīdu grupām reaģē savā starpā, veidojot sāļus:
Piemērs:
 K2O+ZnO→K2ZnO2
 CaO+CO2→CaCO3
 SO2+Na2O→Na2SO3
Amfotēro oksīdu ķīmiskās īpašības
Svarīgi!
Amfotērie oksīdi nereaģē ar ūdeni.
Mijiedarbība ar skābēm. Amfotērajiem oksīdiem reaģējot ar skābēm, veidojas sāls un ūdens.
Piemērs:
 ZnO+2HNO3→ZnNO32+H2O
 Al2O3+3H2SO4→Al2(SO4)3+3H2O
 
Mijiedarbība ar bāzēm. Amfotērie oksīdi reaģē ar sārmu kausējumiem, veidojās sāls un ūdens.
Piemērs:
 ZnO+2KOH⟶tK2ZnO2+H2O
 Al2O3+2KOH⟶t2KAlO2+H2O
 
Mijiedarbība ar citiem oksīdiem. Oksīdi, kas pieder dažādām oksīdu grupām, reaģē savā starpā, veidojot sāļus.
Piemērs:
 K2O+ZnO→K2ZnO2
 SO3+ZnO→ZnSO4
 
Skābo oksīdu ķīmiskās īpašības
Mijiedarbība ar ūdeni. Skābajiem oksīdiem reaģējot ar ūdeni, veidojas skābes.
Piemērs:
 SO3+H2O→H2SO4
 SO2+H2O↔H2SO3
 P2O5+3H2O⟶t2H3PO4
 P2O5+H2O→2HPO3
 CO2+H2O↔H2CO3
 4NO2+2H2O+O2→4HNO3
Svarīgi!
Skābie oksīdi ar skābēm nereaģē.
Mijiedarbība ar bāzēm. Skābajiem oksīdiem reaģējot ar bāzēm, veidojas sāls un ūdens.
Piemērs:
 SO2+2KOH→K2SO3+H2O
 SO3+2KOH→K2SO4+H2O
 CO2+Ca(OH)2→CaCO3+H2O
 P2O5+6KOH→2K3PO4+3H2O
 
Mijiedarbība ar citiem oksīdiem. Oksīdi, kas pieder dažādām oksīdu grupām, reaģē savā starpā, veidojot sāļus.
Piemērs:
 CaO+CO2→CaCO3
 SO2+Na2O→Na2SO3
 SO3+ZnO→ZnSO4