PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Svarīgi!
Visās ķīmiskajās reakcijās metālu atomi oksidējas un iegūst pozitīvu oksidēšanās pakāpi. Tie nekad nepievieno elektronus, tāpēc metāli, atšķirībā no nemetāliem, neveido negatīvi lādētus jonus un visās ķīmiskās reakcijās ir tikai reducētāji.
Pie metālu kopīgajām īpašībām pieder to spēja reaģēt ar daudziem nemetāliem. Reakcijās ar skābekli tie veido oksīdus.
4Na+O22Na2O
Li+O2Li2O
 
Daudzi metāli reaģē ar ūdeņradi, veidojot hidrīdus, kuros ūdeņraža oksidēšanas pakāpe ir \(-1\).
 2Na0+H202Na+1H1

Aktīvie un vidēji aktīvie metāli reaģē ar ūdeni.
Aktīvie metāli reaģē ar ūdeni parastos apstākļos, izdalās ūdeņradis un veidojas metāla hidroksīds.
2Na+2H2O2NaOH+H2
 
Vidēji aktīvie metāli ar ūdeni parastos apstākļos nereaģē, jo to hidroksīdi ir praktiski nešķīstoši un uz metāla virsmas veido aizsargkārtiņu, kas traucē reakcijas tālāku norisi. Vidēji aktīvie metāli sasmalcinātā un sakarsētā veidā reaģē ar ūdens tvaiku. Reakcijā rodas attiecīgā metāla oksīds un ūdeņradis.
Zn+H2OtZnO+H2
 
Metāli reaģē ar skābēm.
Šo reakciju norise un rezultāts ir atkarīgi no dažādiem faktoriem: no metāla aktivitātes, skābes stipruma un stabilitātes, skābes šķīduma koncentrācijas, temperatūras, kā arī no tā, vai reaģējošās skābes anjons ir oksidētājs.
Zn+2HClZnCl2+H2
 
Metāli reaģē ar sāļu ūdens šķīdumiem.
To, kā noritēs metālu reakcijas ar sāļu šķīdumiem, var noteikt pēc metālu elektroķīmisko spriegumu rindas. Šīs metālu katjonu reducēšanas reakcijas sāļu ūdens šķīdumos norit ar metāliem, kas elektroķīmiskajā spriegumu rindā atrodas aiz magnija. Tās ir tipiskas aizvietošanas reakcijas, kas noris līdz galam, ja rodas šķīstoši sāļi. Nešķīstošie sāļi izgulsnējas uz metāla virsmas un to pasivē.
Fe+CuSO4FeSO4+Cu
 
Aktīvie metāli reaģē ar termiski stabiliem sāļu kausējumiem.
Metālu reakcijas ar sāļu kausējumiem arī pieder pie aizvietošanas reakcijām, taču metālu elektroķīmisko spriegumu rinda uz tām neattiecas.
Al+3KCltAlCl3+3K

Aktīvi metāli reaģē ar nemetāliem, rodas sāls:
2Na+SNa2S