Reakcijas, kurās no mazmolekulārām vielām veidojas lielmolekulāras vielas un kuras norisinās, pārtrūkstot divkāršajām saitēm, sauc par polimerizācijas reakcijām.
Monomērs - viela, kas polimerizējas.
Polimērs - viela, kas izveidojas polimerizācijas procesā.
Elementārposms - posms, kas polimēra struktūrā \(n\) reizes atkārtojas.
Polimerizācijas pakāpe \(n\) - elementārposmu skaits.
Polimērs - viela, kas izveidojas polimerizācijas procesā.
Elementārposms - posms, kas polimēra struktūrā \(n\) reizes atkārtojas.
Polimerizācijas pakāpe \(n\) - elementārposmu skaits.
Lielmolekulārs savienojums
Elementārposms - molekulas daļa sarkanajās iekavās
Kompozītmateriāli
Saliktus materiālus jeb kompozītmateriālus izveido, saistot divus vai vairākus materiālus, lai maksimāli palielinātu to lietderīgās īpašības un mazinātu nevēlamās. Vairums kompozītmateriālu tiek gatavoti no viena materiāla šķiedrām, kuras iestrādā citā materiālā, ko sauc par matrici. Matrice, līdzīgi līmei, saista šķiedras kopā un pastiprina to stiprību. Kā matricu materiālu izmanto metālus, polimērus, oglekļa un stikla šķiedras. Kopā karsējot keramiku un alumīniju, iegūst keramikas matricu kompozītus. Sapresējot vairākas kompozītu loksnes, iegūst izturīgus laminātus.
Attēlā: kompozītmateriāla veidošanās princips
Kompozītmateriālus to stiprības un viegluma dēļ plaši izmanto aviācijā, automobiļu būvē, ēku celtniecībā un sporta inventāra ražošanā. Rūpīgi izvēloties kompozītmateriālus, automobiļa masu var samazināt par 40%, saglabājot tā izturību, un tā iegūt ievērojamu degvielas ekonomiju. Kompozītmateriāliem ir augsta mehāniskā izturība (arī triecienizturība) un mazs blīvums. Tie ir cieti, ilgizturīgi un nav pakļauti korozijai.