Ar sākotnējām ziņām par vienkāršākajiem polimēriem - polietilēnu un polipropēnu - jūs jau iepazināties iepriekšējās tēmās. Līdzīgs polimērs ir polivinilhlorīds. Ja pie etīna (acetilēna) pievienojas hlorūdeņradis, tad izveidojas gāzveida viela - vinilhlorīds:
Vinilhlorīds polimerizējas līdzīgi etēnam. Vispirms pārtrūkst divkāršās saites, tad izveidojušās atomu grupas ar brīvajām saitēm apvienojas un veidojas garas polivinilhlorīda molekulas. Saīsināti polivinilhlorīdu apzīmē PVC.
Polivinilhlorīds (PVC)
Polivinilhlorīds ir termoplastisks plastmasas materiāls ar amorfu struktūru. Šis materiāls ir ļoti ciets un tam ir augsts elastības modulis. Polivinilhlorīds ir ķīmiski izturīgs un tam ir izcila ugunsizturība (tas ir pašnodziestošs). Arī elektriskās īpašības PVC materiālam ir izcilas, sevišķi pie zemām frekvencēm un spriegumiem.
Tā izmantošanas temperatūra ir -10 °C līdz +60 °C. Līdz +60 °C temperatūrai PVC materiāls ir izturīgs pret lielāko daļu atšķaidīto un koncentrēto skābju. Polivinilhlorīdi ir labi elektriskie izolatori, tiem ir maza ūdens uzsūktspēja, turklāt tos ir iespējams savstarpēji sametināt un salīmēt.
Attēlā: PVC izstrādājumi
Vispārējs PVC raksturojums:
- laba ķīmiskā izturība
- pašnodziestošs
- augsts elastības modulis
- izcilas elektroizolējošās īpašības
- zema ūdens absorbcija
- iespējams savstarpēji salīmēt un sametināt
PVC pielieto mašīnbūvē, ķīmijas rūpniecībā un elektrotehnikā – dažādu tvertņu, kā arī pārsegu, skrāpju, u.c. izgatavošanai.
Polimēri ir lielmolekulāri savienojumi, kas veidoti no daudzām vienādām molekulu sastāvdaļām. Vielas, no kurām iegūst polimērus, sauc par monomēriem, bet polimēru molekulas - par makromolekulām.