Bāzes (hidroksīdi)
 
Par bāzēm sauc vielas, kuras sastāv no metāla, kas saistīts ar vienu vai vairākām hidroksilgrupām (OH−).
 
1. Bāzes var iedalīt ūdenī šķīstošās un ūdenī nešķīstošās.
 
a) Ūdenī šķīstošās bāzes ir pirmās un otrās A grupas metālu hidroksīdi (pirmās A grupas hidroksīdus sauc arī par sārmiem), kā arī TlOH
Piemērs:
Ūdenī šķīstošās bāzes:
\(NaOH\) - Nātrija hidroksīds
\(KOH\) - Kālija hidroksīds
\(LiOH\) - Litija hidroksīds
\(Ca(OH)_2\) - Kalcija hidroksīds
 
b) Ūdenī nešķīstošās bāzes ir visu pārējo metālu hidroksīdi, izņemot TlOH, kas ir ūdenī šķīstošs.
Piemērs:
Ūdenī nešķīstošās bāzes:
\(Fe(OH)_3\) - Dzelzs (III) hidroksīds
\(Fe(OH)_2\) - Dzelzs (II) hidroksīds
\(Al(OH)_3\) - Alumīnija hidroksīds
\(Zn(OH)_2\) - Cinka hidroksīds
2.  Bāzes, šķīstot ūdenī, veido pozitīvi lādētu metāla jonu un negatīvi lādētu hidroksilgrupu.
  
NaOH⟶Na++OH−
 
3. Bāzes tāpat kā skābes maina indikatoru krāsu, bet atšķirība ir tajā, ka bāzes to maina savādākā krāsā nekā skābes.
Piemērs:
Ja universālindikators skābā vidē krāsojas sarkans, tad bāziskā vidē - zils.