Skābeklis reaģē ar vienkāršām vielām:
Ar metāliem.
Normālos apstākļos, bez karsēšanas, skābeklis reaģē ar sārmu metāliem \(\mathrm{(Li-Fr)}\)
| Litija degšanas vienādojums |
Citi metāli ar skābekli reaģē karsējot:
| Magnija degšanas vienādojums | |
| Vara degšanas vienādojums |
Jāatceras, ka \(\mathrm{Na}\) un \(\mathrm{K}\), reaģējot ar skābekli, veido nevis oksīdus, bet peroksīdus: |
Alumīnijs reaģē ar skābekli dzīvsudraba klātbūtnē.
| Alumīnija degšanas vienādojums |
Dzelzim reaģējot ar skābekli paaugstinātā temperatūrā, veidojas jauktais dzelzs oksīds.
| Dzelzs degšanas vienādojums |
Svarīgi!
Ar skābekli nereaģē - zelts, sudrabs un platīns
Ar nemetāliem
Vairāki nemetāli deg, veidojot oksīdus.
| Ogles degšanas vienādojums | Veidojās oglekļa (IV) oksīds |
| Silīcija degšanas vienādojums | |
| Bora degšanas vienādojums | |
| Fosfora degšanas vienādojums |
Sēram degot rodas Sēra (IV) oksīds, nevis sēra (VI) oksīds
| Sēra degšanas vienādojums |
Slāpeklis nedeg, bet temperatūrā ap \(\mathrm{2000^oC}\) sāk lēnām reaģēt, veidojot NO.
| Slāpekļa degšanas vienādojums |
Svarīgi!
Ar skābekli nereaģē cēlgāzes (\(\mathrm{He}\), \(\mathrm{Ne}\), \(\mathrm{Ar}\), \(\mathrm{Kr}\), \(\mathrm{Xn}\) un \(\mathrm{Rn}\)) un halogēni ().