2. Celuloze un papīrs

Celuloze ir augstāko augu šūnapvalku galvenā sastāvdaļa, kas nodrošina to stiprību. Kokvilnā, linos, kaņepājos un džutā ir pat līdz 99 % celulozes. No šiem augiem iegūst tekstilšķiedras, ko izmanto dažādu audumu, virvju un citu izstrādājumu izgatavošanai. Koksnes sastāvā ir apmēram 50 % celulozes, bet pārējo koksnes sastāvu veido lignīns, sveķi un minerālvielas. Var uzskatīt, ka vatē un filtrpapīrā ir 100 % celulozes.
Iegūstot celulozi no koksnes, parasti izmanto mīkstāku koksni. Koksni sasmalcina un karsē kopā ar kalcija hidrogēnsulfītu vai citām vielām noteiktā temperatūrā un spiedienā. Šādā procesā izšķīdina un pēc tam aizvada prom citas koksnes sastāvdaļas, bet celuloze paliek tīrā veidā. Tālāk to žāvē un izmanto pēc vajadzības.

Celuloze ir dabisks lielmolekulārs savienojums, kas dabā veidojies, savstarpēji saistoties daudzām $\mathrm{\beta }$-glikozes molekulām.

Celulozes sastāvu, tāpat kā cietes sastāvu, var izteikt ar molekulformulu ${(C_6{H}_{10}{O}_5)}_n$. Celulozes molekulas sastāv no savērptiem, savstarpēji saistītiem $\mathrm{\beta }$-glikozes atlikumiem. Celulozes pavedienveida molekulas veido garas šķiedras. To polimerizācijas pakāpe n ir no 300 līdz 3000. Šīs šķiedras savā starpā saistītas ar ūdeņraža saitēm.