2. Svins

Svins ir samērā mīksts, smags metāls ar zilganpelēku spīdumu. To pārklāj blīva svina (II) oksīda aizsargkārtiņa, tāpēc ar skābekli, halogēniem un sēru tas reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā, veidojot atbilstošus svina (II) savienojumus.

Skābekļa klātbūtnē svins lēni reaģē ar ūdeni un pakāpeniski sairst, veidojot svina (II) hidroksīdu. Ciets ūdens uz svinu neiedarbojas, jo veidojas svina (II) karbonāta aizsargkārtiņa, taču dzeramā ūdens saskare ar svinu nav pieļaujama, jo notiek šāda reakcija:

Uz svinu neiedarbojas atšķaidīta sālsskābe un sērskābe, taču tas reaģē ar karstu koncentrētu sērskābi, jo tad veidojas svina (II) hidrogēnsulfāts, kas samērā labi šķīst ūdenī. Uz svinu iedarbojas arī slāpekļskābe. Svina reakcijā ar etiķskābes šķīdumu izdalās ūdeņradis un rodas svina (II) acetāts.

Uz svinu iedarbojas arī sārmu šķīdumi, veidojot tetrahidrokso(II)plumbītus, piemēram $K_2[\mathit{Pb}{(\mathit{OH})}_4]$.

 

Svinu izmanto dažādu sakausējumu, akumulatoru plašu, ložu un skrošu, kā arī kabeļu apvalku izgatavošanai. No svina ražo aparatūru ķīmiskajai rūpniecībai un aizsargierīces pret radioaktīvo starojumu.

Svina (II) oksīdam $\mathit{PbO}$ ir divas modifikācijas - glets (dzeltens) un masikots (sarkandzeltens). To iegūst no svina spīdes ($\mathit{PbS}$) vai termiski sadalot svina (II) hidroksīdu, ko savukārt var iegūt no šķīstošajiem svina (II) sāļiem.

Svina (II) oksīdam ir amfotēras īpašības, taču bāziskās īpašības šim oksīdam izteiktas vairāk. Reakcijās ar sārmu ūdens šķīdumiem svina (II) oksīds veido tetrahidrokso(II)plumbītus. Dehidratēti hidroksoplumbīti veido plumbītus, piemēram, $K_2\mathit{Pb}{O}_2$, kuri atbilst neeksistējošai skābei - svinpaskābei - $H_2\mathit{Pb}{O}_2$. Svina (II) oksīdu lieto speciālo stiklu (kristālstiklu, optisko stiklu) un glazūru ražošanai, kā arī citu svina savienojumu iegūšanai.

 

Svina (II) hidroksīdu $\mathit{Pb}{(\mathit{OH})}_2$ iegūst no šķīstošiem svina (II) sāļiem baltu nogulšņu veidā. Tam ir amfotēras īpašības.

 

Svina (II) sāļi, izņemot $\mathit{Pb}{({\mathit{NO}}_3)}_2$ un $\mathit{Pb}{(C{H}_3\mathit{COO})}_2$, slikti šķīst ūdenī. $\mathit{Pb}{\mathit{Cl}}_2$ un ${\mathit{PbI}}_2$ šķīdība paaugstinātā temperatūrā stipri palielinās.

Ja karstu, piesātinātu ${\mathit{PbI}}_2$ šķīdumu pakāpeniski atdzesē, tad izdalās šī sāls zeltaini kristāli - zelta lietus:

 

Svina (II) hlorīdu $\mathit{Pb}{\mathit{Cl}}_2$ lieto hidrometalurģijā un luminoforos.

 

Svina (II) sulfīda$\mathit{PbS}$ rašanos sulfīdjona $S^{2-}$ klātbūtnē izmanto sērūdeņraža un sulfīdu pierādīšanai (melnas nogulsnes). Šim nolūkam par reaģentu visbiežāk lieto svina (II) nitrāta $\mathit{Pb}{({\mathit{NO}}_3)}_2$ šķīdumu.

 

Svina nitrāts karsējot sadalās:

 

Bāziskais svina (II) karbonāts ${\mathit{Pb}}_2{(\mathit{OH})}_{2}C{O}_3$ pazīstams kā baltās krāsas - svina baltuma - pigments.

 

Svina (II) acetātu $\mathit{Pb}{(C{H}_3\mathit{COO})}_2$ tā saldās garšas dēļ sauc par svina cukuru. Tā šķīdumu izmanto sulfīdjona noteikšanai.

 

Svina (II) hromātu $\mathit{PbCr}{O}_4$, kuram ir dzeltena krāsa, izmanto dzeltenās eļļas krāsas pagatavošanai.

 

Svina (II) sāļiem atšķirībā no alvas (II) sāļiem nav reducētāju īpašību, tāpēc par svina (IV) savienojumiem tie pārvēršas tikai spēcīgu oksidētāju ietekmē. Svina (IV) savienojumi ir nestabilāki par svina (II) savienojumiem. Tie ir spēcīgi oksidētāji.

 

Svina (IV) oksīds $\mathit{Pb}{O}_2$ ir tumši brūna pulverveida viela, spēcīgs oksidētājs. Iedarbojas uz koncentrētu sālsskābi, oksidējot hlorīdjonus, izdalās hlors:

Svina (IV) oksidējošās īpašības izmanto arī ķīmiskajā rūpniecībā. To iegūst, iedarbojoties ar spēcīgiem oksidētājiem uz svina (II) sāļiem. Ja svina (IV) oksīdu karsē, tas pārvēršas jauktajā svina oksīdā $2\mathit{PbO}\cdot \mathit{Pb}{O}_2$ jeb ${\mathit{Pb}}_3{O}_4$, kas savukārt veido svina (II) oksīdu:

 

Jauktais svina oksīds ${\mathit{Pb}}_3{O}_4$, ko sauc arī par svina mīniju, ir sarkanoranža pulverveida viela. To lieto par sarkano pigmentu izturīgu eļļas krāsu izgatavošanai.