Datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipi
Datoru lietošanu attēlu veidošanai un apstrādei sauc par datorizētu attēlu apstrādi jeb datorgrafiku.
- iespēja precīzi veidot zīmējumus, shēmas, ilustrācijas, izmantojot daudzveidīgus zīmēšanas rīkus;
- iespēja uzlabot attēlu kvalitāti;
- iespēja ievadīt attēlus datora atmiņā, izmantojot fotoaparātus, skenerus u.c. ierīces;
- iespēja veidot attēlu kompozīcijas;
- iespēja sagatavot attēlus ievietošanai tīmekļa lappusēs;
- iespēja izvadīt attēlus dažādos formātos uz dažādiem informācijas nesējiem.
Datorizētas attēlu apstrādes trūkumi:
- attēlu apstrādes programmatūra ir sarežģītāka un grūtāk apgūstama nekā ikdienā lietojamās, piemēram, teksta apstrādes vai prezentāciju lietotnes;
- nav vienas lietotnes, kas spētu veikt visas ar attēlu apstrādi saistītās darbības.
Izšķir divus datorgrafikas pamatveidus: rastrgrafiku un vektorgrafiku.
Rastrgrafika
Rastrgrafikā attēlu veido atsevišķi punkti, kurus sauc par pikseļiem.
Lietotnes, kas paredzētas rastrgrafikai, sauc par attēlu redaktoriem (Microsoft Molberts /Paint, Adobe PhotoShop, Corel PHOTOPAINT vai GIMP).
Rastrgrafika ir piemērota:
- detalizētu attēlu veidošanai;
- attēlu uzlabošanai, piemēram, "sarkano acu" efekta noņemšanai fotogrāfijās;
- attēlu kompozīcijas veidošanai;
- attēlu sagatavošanai ievietošanai tīmekļa lappusēs.
Rastrgrafikas galvenais trūkums ir tas, ka, mainot attēla izmēru, tiek pasliktināta tā kvalitāte.
Vektorgrafika
Vektorgrafikā attēlu veido no taisnēm un līknēm.
vektorgrafikai raksturīgs tas, ka atlasīt un apstrādāt var tikai visu objektu, nevis tā fragmentu.
Vektorgrafika ir piemērota, piemēram,
- logotipu zīmēšanai;
- shēmu veidošanai.
Vektorgrafikas priekšrocība ir iespēja mainīt attēla izmēru, nezaudējot tā kvalitāti. Bet kā trūkumu var atzīmēt to, ka tā nav piemērota attēlu apstrādei.