Saimniecība
Saimniecība ir savstarpēji saistītu ražošanas, pakalpojumu, sakaru un informācijas nozaru kopums, kopumā - visa cilvēku saimnieciskā darbība.
Par saimniecību uzskata gan mājsaimniecību, gan valsts saimniecību.
Valsts saimniecība ir katrai valstij raksturīgā ražošanas, patēriņa, sadales un aprūpes sistēma.
Lai attīstītos saimniecība un notiktu ražošana, sabiedrībā ir nepieciešams pieprasījums pēc dažādām precēm un pakalpojumiem, bet uzņēmumiem ir nepieciešama resursu bāze.
Saimniecības attīstību ietekmējošie apstākļi:
• Valsts teritorijas lielums un konfigurācija
• Valsts ģeogrāfiskais stāvoklis
• Dabas resursu krājumi un izvietojums
• Dabas apstākļi
• Iedzīvotāju skaits, izglītība un profesionālā sagatavotība
• Zinātnes un tehnikas attīstība
• Vēsturiskā attīstība
• Dabas aizsardzības nepieciešamība
Vispārināti raksturojot jebkuras valsts saimniecību, izmanto dalījumu saimniecības sektoros - lielās saimniecības nozaru grupās.
Saimniecības nozare ir vēsturiski veidojies uzņēmumu kopums, kuriem ir līdzīga ražotā produkcija, ražošanas tehnoloģija, veicamā funkcija vai strādājošo profesionālais sastāvs.
Saimniecības struktūra
Saimniecības sektori
| Primārais sektors | Sekundārais sektors | Terciārais sektors | Kvartārais sektors |
| • Mežsaimniecība | • Apstrādes rūpniecība | • Tirdzniecība, automobiļu un sadzīves iekārtu remonts | Informācijas nozares |
| • Lauksaimniecība | • Būvniecība | • Viesnīcas un restorāni | |
| • Zivsaimniecība | •Elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgāde | • Transports un sakari | |
| • Ieguves rūpniecība | • Finanšu operācijas | ||
| • Medniecība | • Darbības ar nekustamo īpašumu, noma | ||
| • Enerģētika | • Izglītība | ||
| • Veselības un sociālā aprūpe | |||
| • Pārējie pakalpojumi | |||