Jēdzieni un atslēgvārdi: nodoklis, tiešie nodokļi, netiešie nodokļi, valsts nodevas, nodokļu maksātāju tiesības un pienākumi.
"Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldības budžetā (pamatbudžetā vai speciālajos budžetos).
-
maksājums, kas noteikts ar likumu;
-
tas ir obligāts maksājums visiem, uz kuriem tas attiecas;
-
maksājums nonāk valsts vai pašvaldību budžetā (kasē).
Liekot maksāt nodokļus, valsts būtībā izlemj, kur tiks izmantoti daudzi resursi, jo ar nodokļiem tiek pārdalīta liela daļa bagātības." Pateicoties nodokļu maksājumiem, tiek finansēta izglītība, aizsardzība, drošība, tiek izmaksāti pabalsti un pensijas.
Latvijas nodokļu sistēma
Nosakot nodokļus, parasti ir jāievēro divi principi:
1) lielākais nodoklis jāmaksā tam, kurš gūst vairāk labumu;
2) lielāks nodoklis jāmaksā tiem, kas gūst lielākus ienākumus vai kuri ir turīgāki. Vienādi nodokļi jāmaksā tiem, kas gūst vienādus ienākumus vai peļņu.
Latvijā nodokļu un nodevu sistēmu veido:
-
Valsts nodokļi, ar kuriem apliekamos objektus un likmi nosaka Saeima;
-
Valsts nodevas, kuras tiek uzliktas ar Ministru kabineta noteikumiem;
-
Pašvaldību nodevas, kuras tiek uzliktas saskaņā ar likumu vai pašvaldības lēmumu.
Valsts nodokļu veidi
Tiešie nodokļi - nodokļi, kur apliekamais objekts (visbiežāk ienākumi vai īpašumi) pieder vai attiecināmi uz pašu nodokļa maksātāju.
Tiešie nodokļi:
- Iedzīvotāju ienākuma nodoklis;
-
Uzņēmuma ienākuma nodoklis;
-
Nekustamā īpašuma nodoklis;
-
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;
-
Izložu un azartspēļu nodoklis;
-
Dabas resursu nodoklis.
- Kapitāla pieauguma nodoklis (parādās, mantojot īpašumu, kripto un vērtspapīru darījumos).
Netiešie nodokļi - tie nodokļu veidi, kur apliekamais objekts ir preces vai pakalpojumi. Īpašība ir tāda, ka šos nodokļus pilnībā "pārnes" uz patērētāju, ietverot patēriņa preces vai pakalpojuma cenā.
Netiešie nodokļi:
- Pievienotās vērtības nodoklis;
-
Akcīzes nodoklis;
-
Muitas nodoklis;
-
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis;
-
Elektroenerģijas nodoklis.
Valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts vai pašvaldības budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu.
"Valsts nodeva ir obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetā kā atlīdzība par nodrošinājumu, ko valsts institūcijas devušas komercdarbībai, vai par sniegtiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētajiem speciālajiem mērķiem (ceļu, ostu, sakaru sistēmu uzturēšanai un attīstībai, iedzīvotāju un dabas ekoloģiskai aizsargāšanai, teritorijas labiekārtošanai u.c.)."
Nodevas, kuras var uzlikt pašvaldības:
- Nodevas par pašvaldības domes izstrādāto oficiālo dokumentu un apliecinātu to kopiju saņemšanu;
-
Nodevas par izklaidējoša rakstura pasākumu sarīkošanu publiskās vietās;
-
Nodevas par atpūtnieku un tūristu uzņemšanu;
-
Nodevas par tirdzniecību publiskā vietā;
-
Nodevas par dzīvnieku turēšanu;
-
Nodevas par transportlīdzekļa iebraukšanu īpašā režīma zonā;
-
Nodevas par reklāmas, afišas, sludinājuma izvietošanu publiskā vietā;
-
Nodevas par laivu, motorlaivu, jahtu turēšanu;
-
Nodevas par pašvaldību simbolikas izmantošanu;
-
Nodevas par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību;
-
Nodevas par būvatļaujas saņemšanu.
Progresīvā, regresīvā un proporcionālā nodokļu likme
Proporcionālās nodokļu likmes ideja: visiem vienāds procents, piemēram, ja nodoklis ir 20%, tad cilvēks ar 1000 € maksā 200 €, savukārt cilvēks ar 3000 € maksā 600 €.
Procentuāli tas abiem ir vienādi, bet bagātākais samaksā vairāk naudas izteiksmē.
Latvijā daļēji tas ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, jo tas netiek piemērots visiem ienākumiem vienādi.
Progresīvās nodokļu likmes ideja: jo lielāki ienākumi, jo lielāks %.
Piemērs.
Pieņemsim, ka līdz 1000 € nodokļu likme ir 20%, bet virs 1000 € - 30%
Tad cilvēks ar 1000 € samaksās nodokļos 200 €, bet cilvēks ar 3000 € maksā par pirmajiem 1000 € - 20% (200 €), par pārējiem 2000 € - 30% (600 €), tātad kopā - 800 €.
Tas nozīmē, ka bagātākais maksā gan vairāk naudas, gan lielāku procentu. Latvijā progresīvs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Regresīvās nodokļu likmes ideja: jo lielāki ienākumi, jo mazāks %.
Piemērs: cilvēks ar 780 € iztērē visu pārtikai (PVN 21%), savukārt cilvēks ar 3000 € iztērē tikai daļu - relatīvi mazāka daļa aiziet nodokļos. Nabadzīgāks cilvēks procentuāli samaksā vairāk.
Latvijā formāli nav tāda tieša nodokļa, bet PVN (pievienotās vērtības nodoklis) darbojas regresīvi pēc būtības, t.i., visi maksā vienādu PVN (piemēram, 21%), bet nabadzīgākie tērē lielāku daļu ienākumu jeb maksā vairāk %.
Procentuāli tas abiem ir vienādi, bet bagātākais samaksā vairāk naudas izteiksmē.
Latvijā daļēji tas ir uzņēmumu ienākuma nodoklis, jo tas netiek piemērots visiem ienākumiem vienādi.
Progresīvās nodokļu likmes ideja: jo lielāki ienākumi, jo lielāks %.
Piemērs.
Pieņemsim, ka līdz 1000 € nodokļu likme ir 20%, bet virs 1000 € - 30%
Tad cilvēks ar 1000 € samaksās nodokļos 200 €, bet cilvēks ar 3000 € maksā par pirmajiem 1000 € - 20% (200 €), par pārējiem 2000 € - 30% (600 €), tātad kopā - 800 €.
Tas nozīmē, ka bagātākais maksā gan vairāk naudas, gan lielāku procentu. Latvijā progresīvs ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
Regresīvās nodokļu likmes ideja: jo lielāki ienākumi, jo mazāks %.
Piemērs: cilvēks ar 780 € iztērē visu pārtikai (PVN 21%), savukārt cilvēks ar 3000 € iztērē tikai daļu - relatīvi mazāka daļa aiziet nodokļos. Nabadzīgāks cilvēks procentuāli samaksā vairāk.
Latvijā formāli nav tāda tieša nodokļa, bet PVN (pievienotās vērtības nodoklis) darbojas regresīvi pēc būtības, t.i., visi maksā vienādu PVN (piemēram, 21%), bet nabadzīgākie tērē lielāku daļu ienākumu jeb maksā vairāk %.
Nodokļu maksātāju tiesības un pienākumi
Latvijā nodokļu maksātāji var būt gan rezidenti (Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi), gan nerezidenti - ārzemnieki vai ārzemju uzņēmumi.
Nodokļu maksātāju pienākumi ir:
- aprēķināt maksājamo nodokļu summu;
-
noteiktā termiņā un pilnā apmērā samaksāt nodokļus un nodevas;
-
deklarēt taksācijas perioda (visbiežāk gada) ienākumus un citus ar nodokli apliekamus objektus (visbiežāk īpašumu) ( šobrīd deklarācijas tiek izveidotas automātiski un ir pieejamas EDS sistēmā);
-
uzglabāt nodokļu aprēķinu un izdevumus apliecinošus dokumentus piecus gadus;
-
uzrādīt nodokļu administrēšanas (iekasēšanas) darbiniekiem pieprasītos dokumentus;
-
atļaut nodokļu administrācijas darbiniekiem apskatīt komercdarbībā izmantojamās telpas.
Fiziskajām personām vēl papildus pienākumi:
- izņemt algas nodokļu grāmatiņu;
-
iesniegt pamatdarba vietā algas nodokļa grāmatiņu ( šobrīd tā ir elektroniskā formātā un pieejama Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS));
-
jāreģistrē saimnieciskā darbība VID
Nodokļu maksātāju tiesības:
- izmantot likumā noteiktos atvieglojumus un nodokļa atlaides;
-
Valsts ieņēmumu dienestā iepazīties ar normatīvajiem dokumentiem, kas reglamentē nodokļu un nodevu aprēķināšanas kārtību;
-
saņemt pārmaksāto nodokļu summu;
-
saņemt no ienākuma gūšanas vietas rakstveida izziņu par to, kādus nodokļus darba devējs ir samaksājis;
-
trīs gadu laikā pārsūdzēt nodokļu administrācijas lēmumus."