Nauda ir viss, ko cilvēki pieņem apmaiņā pret precēm un pakalpojumiem.
 
govs.png
 
 
Naudas veidi:
nauda.png
  
Pirmatnējā nauda jeb preču nauda.
 
Par naudu var kalpot jebkura prece. Šķiet, ka šis naudas veids pieder pagātnei, taču arī mūsdienās par kādu pakalpojumu var samaksāt, piemēram, ar konfekšu kasti. 
Bet kā, piemēram, var norēķināties ar pusi govs?! Turklāt dārga iznāk naudas (govs) uzturēšana - tā jābaro, jākopj, jāpieskata. Tomēr šis naudas veids ir izdevīgs, ja ir augsta inflācija, kad naudas vērtība strauji krīt.
 
monetas.png
  
Metāla nauda.
 
"Vara, zelta un sudraba nauda. Ilgstoši metāla nauda bija no zelta un sudraba. To noteica tas, ka zelts ir samērā rets, tam piemīt liela vērtība, tas ir samērā viegli sadalāms, nezaudē savu vērtību. Tomēr arī zelta monētas var viltot, ir jāmāk noteikt zelta provi, turklāt, ja jānes vairāk naudas, tas ir smagi. Metāla nauda var būt stieņos un monētās.
 
monetas.png
 
Papīra nauda.
 
Papīra naudu izgudroja Ķīnā, kad apgrūtinoša kļuva mazvērtīgas metāla naudas nēsāšana. Ķīnas imperatori iespieda papīra naudu, kad Marko Polo viesojās Ķīnā. Viņš saskatīja papīra naudas priekšrocības, un drīz Eiropā sāka izmantot vekseļus. Vēlāk bankas sāka emitēt (izlaist) dažādu nominālu banknotes.
Papīra naudas priekšrocības - tā ir viegla, lēti iegūstama. Ķīnieši sāka ražot un emitēt daudz naudas, bet drīzumā atklājās, ka tā kļūst mazvērtīga. Lai to novērstu, papīra naudai noteica zelta segumu.
Latvijas brīvvalsts laikā katram latam bija noteikts 0,2903226 g zelta segums. Šo zelta segumu nodrošināja zelta rezerves 58,9 miljonu latu vērtībā, kuras glabājās Londonas, Ņujorkas un Parīzes bankās.
Tagad par papīra naudas segumu kalpo preces un pakalpojumi." 
  
Naudas skolas mājas lapā vari noskatīties mācību video par naudas evolūciju un naudas vēsturi Latvijas teritorijā.
 
Emisija - naudas laišana apgrozībā.
Nomināls - uz papīra naudas vai monētas norādītā vērtība.
Banknote - papīra naudas zīme, būtībā naudas vekselis - parādzīme.
 
monetas.png
  
Elektroniskā "nauda" jeb plastikāta karte.
 
Parasti tās ir debetkarte un kredītkarte.
"Debetkarte – plastikāta karte, kas elektroniski ir saistīta ar norēķinu kontu Bankā un kas ļauj ērti un droši operēt ar kontā pieejamiem finanšu līdzekļiem 24 stundas diennaktī.
Kredītkarte – plastikāta karte, kura elektroniski ir saistīta ar norēķinu kontu bankā, kas ļauj ērti un droši operēt ar kontā pieejamiem kā saviem, tā bankas piešķirtajiem finanšu līdzekļiem 24 stundas diennaktī, bet, salīdzinot ar debetkarti, sniedz papildus iespējas." Par kredītkartes izmantošanu ir jāmaksā procentu maksājumi bankai, jo kredītkartes īpašnieks tērē svešus (bankas) līdzekļus. Kredītkartes "Visa", "Eurocard", "Mastercard" ir izmantojamas daudzās pasaules valstīs, kas atvieglo ceļošanu.
Elektroniskās naudas priekšrocības - tā ir ērta, droša. Elektroniskās naudas trūkums ir tāds, ka ar to var norēķināties tikai tur, kur ir "nolasīšanas iekārtas".
 
Ceļojumu čeki.
 
"Ceļojumu čeki ir pasaulē populārs maksāšanas līdzeklis, ko droši un ērti var izmantot ceļojot. Ceļojumu čeki tiek pielīdzināti skaidrai naudai un tos var izmantot, norēķinoties par precēm un pakalpojumiem viesnīcās, restorānos, aviokompānijās, tūrisma aģentūrās u.c., vai arī saņemt skaidru naudu bankās visā pasaulē. Norēķināties ar ceļojumu čekiem vai apmainīt tos pret skaidru naudu var tikai tā persona, kura ir parakstījusies uz čekiem to pirkšanas brīdī."
 
 
Skaidra nauda - monētas, papīra nauda.
Bezskaidra nauda - čeki, debetkartes, kredītkartes
 
Prasības attiecībā uz naudu
 
Naudai jābūt:
  • uzticamai;
  • viegli dalāmai;
  • viegli atpazīstamai
  • aizsargātai no iespējas to viltot. Eiro ir daudzi aizsardzības pasākumi, kas pasargā.
  • vieglai, ērtai un ilgstoši lietojamai.
 
Naudas funkcijas
Svarīgi!
Nauda kalpo kā vērtību salīdzināšanas mērs, kā apgrozāmais līdzeklis un kā bagātības uzkrāšanas mērs.
  • Vērtības salīdzināšanas mērs. Nauda ļauj salīdzināt ārēji nesalīdzināmas vērtības. Visiem pakalpojumiem un precēm ir cena, tā tiek izteikta naudā. Piemēram, grāmatas iegāde izmaksā 14 eiro, kino apmeklējums 3,50 eiro.
  • Apgrozības līdzeklis. Tu gribi nopirkt kurpes. Veikalā tu tās palūdz un pretī dod noteiktu naudas summu. Veikalā cilvēki ir pārliecināti, ka par naudu viņi nopirks visu sev nepieciešamo. Nauda kalpo kā starpnieks, lai preci apmainītu pret citu preci vai pakalpojumu.
  • Bagātības uzkrāšanas līdzeklis. Piemēram, tavs sapnis ir aizbraukt uz Spāniju, bet šobrīd brīvu naudas līdzekļu ir nepietiekoši. Pēc nedēļas tu laimē loterijā 200 eiro, tu tos ieguldi banka kā termiņnoguldījumu un saņem procentu maksājumus, pēc kāda laika noguldītā summa kļūs lielāka, pateicoties procentu maksājumiem, un tev ir iespēja piepildīt savu sapni un doties atpūtā uz Spāniju.
 
Latvijas nauda - eiro
 
1922. gadā Satversmes sapulcē pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. 
Jau 1922. gada 1. un 2. novembrī tika izlaistas 10 latu pagaidu banknotes. Vēlāk tika emitētas 10, 20, 25, 50, 100 un 500 latu banknotes, 1, 2, 5, 10, 20 un 50 santīmu monētas un 1, 2, un 5 latu monētas.
1940. gada 10. oktobrī Latvijas Banku likvidēja, apgrozībā attiecībā 1:1 ienāca PSRS rublis, un 1941. gada 25. martā PSRS rublis kļuva par vienīgo maksāšanas līdzekli.
Latvijas Banka tika atjaunota 1992. gadā, un pār tās prezidentu iecēla Eināru Repši.
1992. gada 4. maijā laida apgrozībā pagaidu naudaszīmes - Latvijas rubli (LVR), bet paralēli apgrozībā bija arī PSRS rublis.
Kopš 1992. gada 20. jūliju LVR kļuva par vienīgo pieņemamo apgrozāmo līdzekli. Šajā laikā tika sagatavota pāreja uz latu.
1993. gadā 5. martā apgrozībā izlaida 5 latu banknotes. Latu pret rubli mainīja attiecībās 1:200 (1 latu pret 200 rubļiem).
1993. gada 18. oktobrī lats kļuva par vienīgo Latvijas Republikas naudu.
2014. gadā no 1. janvāra līdz 13. janvārim apgrozībā nonāca eiro un šajā laikā Latvijas iedzīvotāji varēja izmantot gan latus, gan eiro.
2014. gada 14. janvārī par Latvijas vienīgo oficiālo maksāšanas līdzekli kļuva eiro.