Degšana
Aplūko attēlus! Vienā redzams cukurs, otrā - cukurgailīši. Cukurs ir balta kristāliska viela ar saldu garšu. Cukuru karsējot, tas kļūst ciets, viendabīgs, biezs un nedaudz rūgtens - mainās tā īpašības. Tātad ir notikusi ķīmiska pārvērtība.
Svarīgi!
Atceries! Vielas jākarsē ļoti uzmanīgi, lai neapdedzinātos! Izkusis cukurs ir vēl karstāks par vārošu ūdeni!
Karsējot pārvērtības notiek arī ar cieti. Parasti ciete ir balta vai iezilgana pulverveida viela. Ja to samaisa ar ūdeni, veidojas maisījums. Šo maisījumu karsējot, ciete uzbriest un veidojas dzeltenīgs cietes klīsteris - līmei līdzīga masa. Kādreiz tieši tā arī mājās gatavoja līmi papīra līmēšanai. Daudzi pavāri šo cietes īpašību izmanto, lai padarītu biezāku mērci vai ķīseli.
Tā kā mainījās cietes īpašības, arī šajā gadījumā ir novērota ķīmiskā pārvērtība.
No dabā sastopamās vielas celulozes cilvēki ļoti bieži gatavo papīru. Ja papīrs nav krāsots, tad visbiežāk tas ir balts vai iedzeltens. Ja karsē papīru, tas paliek brūns, trausls un var viegli aizdegties. Papīram sadegot, paliek pelni. Tā kā karsējot mainās papīra īpašības, tad atkal var secināt - ir novērota ķīmiskā pārvērtība.
Visos novērotajos gadījumos vielas karsējot, notika to ķīmiskās pārvērtības. Ja viela aizdegas, izdalās daudz siltuma.
Vielas ķīmiskā pārvērtība, kuras rezultātā redzamas liesmas un izdalās siltums, ir degšana.
Cilvēki izmanto to, ka daudzas vielas deg un izdala siltumu, lai apsildītu mājas un gatavotu ēdienu. Šādas vielas sauc par kurināmo.
Latvijā parasti izmanto šādus kurināmā veidus.
Malka. To iegūst, nocērtot un sīkās daļās sazāģējot un saskaldot kokus. Tā tiek iznīcināti meži, bet gaiss piesārņots ar dūmiem.
Nafta - biezs, eļļains šķidrums, kas sakrājies pazemē. No naftas gatavo dažādus kurināmā veidus - mazutu, solāreļļu un citus. Izmantojot par kurināmo naftu, tiek ļoti piesārņota apkārtējā vide, cieš augi, dzīvnieki un arī paši cilvēki. Zinātnieki domā, ka tieši naftas produktu sadedzināšana izraisa Zemes klimata izmaiņas - siltumnīcas efektu.
Dabasgāze ir gāzveida viela bez smaržas. Sajaucoties ar gaisu, tā var izraisīt sprādzienu. Tāpēc cilvēki dabasgāzei pievieno īpaši smirdīgu vielu, lai varētu sajust tās noplūdi un novērst avāriju. Arī dabasgāzi iegūst no pazemes. Sadegot dabasgāzei, tāpat tiek piesārņots gaiss, bet mazāk, kā kurinot ar malku vai naftu.
Arvien biežāk Latvijā sāk izmantot arī videi draudzīgākus kurināmā veidus, piemēram, biogāzi (tā ir gāze, kas izdalās, kad sadalās, piemēram, kūtsmēsli vai atkritumi) un kokapstrādes atkritumus.