1. Attēla veidošanās

Gaisma un ēna

Saule ir galvenais gaismas avots uz Zemes	Diennakts laikā, kad nespīd Saule, mēs izmantojam citus gaismas avotus, piemēram, sveces
Ļoti bieži gan telpās, gan laukā mēs izmantojam elektriskos gaismas  avotus - dažādas spuldzes	Gaismu var izstarot arī dzīvas būtnes, piemēram, jāņtārpiņi, kas patiesībā ir kukaiņi

Dažkārt var sajaukt gaismas avotus ar objektiem, kas vienkārši atstaro gaismu. Tādi ir, piemēram, Mēness, atstarotājs, kaķa acis tumsā  vai spogulis, kas atstaro gaismu - saules zaķīti.

Ēnā nevar saskatīt priekšmetu detaļas, tikai kopīgo kontūru, tāpēc dažkārt ēnu izskats var biedēt:

   

Video vari apskatīt, kā tikai ar gaismas un roku palīdzību var parādīt ēnu teātri:

 

Ja gaisma atstarojas no kāda priekšmeta, mēs redzam spoguļattēlu:

Cilvēki jau sen varēja novērot spoguļattēla veidošanos rāmā ūdenī	Ar laiku cilvēki iemācījās pagatavot spoguļus, lai varētu apskatīt sevi vai citus objektus, vai veidot telpas interjeru. Šajā fotogrāfijā redzams, kā ar spoguļiem var paplašināt telpu.

 

 

Spoguļus var izmantot arī dažādās ierīcēs. Piemēram, ja spoguļus ievieto speciāli izliektā caurulē tā, lai tie atstarotu viens otra raidīto attēlu, iegūst periskopu. Ar periskopu var redzēt, kas notiek, piemēram, aiz stūra. Tāpat ar spogulīša palīdzību var redzēt vietas, kas citādi nav redzamas, piemēram, zobārsts ar spogulīti rūpīgi aplūko pacienta zobus no visām pusēm.

Tomēr dažreiz attēls spogulī veidojas pavisam savāds. Kāpēc?

 

Attēls spogulī veidojas nepareizs tad, ja spogulis nav gluds. Vietās, kur spogulis ir izliekts, attēls paliek lielāks, bet, kur ieliekts - mazāks. Tas ir tāpēc, ka gaismas stari atspoguļojas no spoguļa virsmas taisnā leņķī. Ja virsma ir izliekta, stari atstarojas plašāk, bet, ja ieliekta - saspiestāk.
 

Līdzīgi kā spogulī attēls veidojas arī acīs.