Kā rodas viļņi?
Kad vējš traucas pāri ūdens virsmai, tas rada viļņus. Vislielākie viļņi rodas tad, ja pāri lielam ūdens plašumam (jūrai vai okeānam) ilgstoši pūš ļoti stiprs vējš. Lielākie viļņi var būt pat vairāk kā 30 metrus augsti - vairāk kā desmit stāvu mājas augstumā.
Viļņi ir spēcīgāki ūdens virspusē, bet dziļāk ūdenī - pavisam vāji.
Eksperiments: viļņu radīšana
Jūrā viļņus rada vējš, kas pūš tai pāri. Jo stiprāks vējš, jo lielāki viļņi. Pārliecinies par to!
Eksperimentam nepieciešams:
- bļoda,
- ūdens,
- zila krāsa (pārtikas, guaša vai akvareļa krāsa),
- karote vai koka lāpstiņa.
Eksperimenta gaita:
- piepildi bļodu līdz pusei ar ūdeni,
- pievieno ūdenim nedaudz krāsas un samaisi to,
- pūt elpu pāri ūdens virsmai - tā vējš pūš pāri jūrai. Pūšot stiprāk, tu redzēsi lielākus viļņus.
Okeānu straumes
Okeānos un jūrās ūdens virzās pretēji pulksteņa rādītāja virzienam. To izraisa zemes griešanās ap savu asi – ziemeļu puslodē ūdens plūsma tiek novirzīta nedaudz pa labi. Veidojas straumes.
Vietās, kur Saules stari vairāk sasilda okeāna ūdeni, veidojas siltās straumes (kartē attēlotas ar sarkanām bultām). Tuvāk poliem, kur okeāns Saules siltumu saņem mazāk, veidojas aukstās straumes (kartē attēlotas ar zilām bultām).
Okeānu straumes ietekmē klimatu. Piemēram, Golfa straume nes silto ūdeni no Āfrikas piekrastes. Tā padara maigāku Eiropas klimatu. Ja nebūtu Golfa straumes, arī abas neaizsalstošās Latvijas ostas - Liepāja un Ventspils - vairākus mēnešus gadā aizsaltu. Arī pārējā Latvijas teritorijā klimats būtu kontinentālāks - ziema iestātos agrāk, atkušņu būtu mazāk, bet pavasaris atnāktu vēlāk.