Latvijas klimatu nosaka tās ģeogrāfiskais stāvoklis, rietumu un austrumu vēji, Atlantijas okeāna tuvums un reljefs.
- Ģeogrāfiskais stāvoklis: Latvija atrodas mērenā klimata joslā Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē.
- Neliels Saules siltuma daudzums. Daļa no tā tiek patērēti gaisa sasildīšanai, daļa nokrišņu iztvaicēšanai. Tomēr visus nokrišņus saules siltums nespēj iztvaicēt, tāpēc Latvijā ir pārlieku mitrs un notiek teritorijas pārpurvošanās.
- Rietumu virzienu vēji, kas no Atlantijas okeāna atnes jūras gaisa masas. Siltajā periodā to ietekmē veidojas mākoņains un lietains laiks. Aukstajā periodā tie veido atkušņus, dažreiz padara maigāku pat visu ziemu. Līdz ar to Latvijā ir neliela janvāra un jūlija vidējo temperatūru starpība, liels nokrišņu daudzums, nenoturīgi laikapstākļi.
- Austrumu virziena vēji siltajā periodā tas laikapstākļus padara karstākus un sausākus, bet aukstajā periodā — aukstākus un saulainākus. Ziemā temperatūra var pazemināties līdz −25 °C, −30 °C.
- Reljefs. Augstienēs, sevišķi Vidzemes augstienē, raksturīga zemāka temperatūra kā līdzenumos, īsāks bezsala periods, lielāks mitrums un mākoņainums, ilgstošāka sniega sega, vairāk nokrišņu. Līdzenumu apgabalos, pat Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastē, ir mazāk nokrišņu, jo līdzenais reljefs neveicina gaisa masu pacelšanos un nokrišņu veidošanos. Zemgales līdzenums, ko no jūras gaisa masām pasargā Kurzemes un Žemaitijas (Lietuvā) augstiene, ir siltākais un sausākais rajons Latvijā.
Latvijas klimata raksturojums pa mēnešiem
Janvārī Latvijā ziema parasti nostiprina savas pozīcijas. Saule maz silda un gaisa temperatūra turpina pazemināties. Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tas ir visaukstākais mēnesis gadā. Bieži snieg vai arī ir slapjdraņķis, pat lietus. Sniega sega parasti veidojas visā Latvijā, tomēr rietumu rajonos tā var būt nepastāvīga. Turpina sasalt augsne. Upēs un ezeros ledus biezums ap 10-20 cm. Rīgas jūras līcis normālās ziemās aizsalst ap janvāra vidu. Janvārī valdošie ir dienvidu vēji. Var būt vētras, apledojums, putenis un stipra snigšana.
Februāris ir ziemas pēdējais mēnesis. Tas ir viens no aukstākajiem mēnešiem gadā. Zeme parasti ir klāta ar sniegu. Vidēji 15-17 dienas ir ar nokrišņiem. Palielinās arī ledus biezums upēs un ezeros. Rīgas līcis vairumā ziemu pārklājas ar nepārtrauktu ledus segu. Tomēr palielinās arī saulaino dienu skaits līdz 4-5 dienām mēnesī. Valdošie ir dienvidu vēji. Dienu skaits ar stipru vēju (15 m/s un vairāk) var būt 5-6 dienas, savukārt jūras piekrastē pat 11-14 dienas.
Marts ir pirmais pavasara mēnesis. Upes pamazām atbrīvojas no ledus, mēneša vidū pamazām izzūd arī sniega sega, tomēr Vidzemes centrālajā augstienē tā parasti vēl turas līdz mēneša beigām. Ziema parasti atvadās Gaiziņkalnā, kur sniegs parasti noturas visilgāk. Vidēji 12-15 dienas ir ar nokrišņiem. Tomēr ilgstoši (2-3 nedēļas pēc kārtas) var turpināties sauss un saulains laiks. Augsnes sasalums marta sākumā ir lielākais visā ziemas sezonā, bet pēc tam sākas strauja augsnes atkušana.
Iestājas pavasaris. To nosaka pēc dažādām pazīmēm:
- Astronomiskais pavasaris - kad diena un nakts kļūst vienāda garuma;
- Klimatiskais pavasaris - kad vidējā diennakts gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs 0 °C;
- Fenoloģiskais pavasaris - atlido gājputni, uzzied vizbulītes u.c.
Aprīlis
Šis ir arī pavasara palu laiks, kad upes atbrīvojas no ledus. Ūdenslīmeņi sasniedz maksimumu, bet, izveidojoties ledus sastrēgumiem, iespējama plaša palieņu applūšana. Līdz aprīļa beigām visā Latvijas teritorijā augsne jau ir pilnīgi atkususi.
Maijā kļūst arvien siltāks. Siltas, pat vasarīgas dienas nereti mijās ar spēcīgiem aukstuma periodiem, kas var iestāties vidēji 2-3 reizes mēnesī. Tomēr dažkārt maijs var būt pat siltāks par jūniju, bet citreiz pat aukstāks nekā aprīlis. Sākas aktīvs augu veģetācijas periods, kad bīstamas ir nakts salnas. Aukstos pavasaros tās var būt pat līdz jūnija vidum, turpretī siltos pavasaros salnas beidzas jau aprīlī. Maijā ir daudz skaidru un saulainu dienu, maz nokrišņu, miglu, un sauss laiks var turpināties pat 2-3 nedēļas.
Senie latvieši jūniju dēvējuši par Ziedu mēnesi — Latvijā tas ir pirmais vasaras mēnesis, kad dabā viss sparīgi aug, pieņemas spēkā un reibinoši smaržo. Saule Latvijā šajā laikā ir pacēlusies visaugstāk, un no 21. līdz 23. jūnijam diena ir visgarākā. Parasti diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs +15 grādiem, iesilst arī ūdens gan upēs un ezeros, sasniedzot ap 20 grādiem, bet Rīgas jūrmalā 16-17 grādus. Lai arī dienas jūnijā ir siltas, naktis vēl ir vēsas, turklāt aukstos jūnijos vēl iespējamas arī salnas. Katru gadu jūnijā iespējamas stipras lietusgāzes, kad dažās stundās var nolīt visa mēneša norma un pat vēl vairāk.
Latvijā jūlijs ir vasaras vidus, kad spožā, karstā saulē zied un saldi smaržo liepas, laukos ļaudis steidz vākt sienu. Šajā laikā vidējā diennakts gaisa temperatūra parasti sasniedz visaugstāko atzīmi: 18-19 grādus. Tomēr karstākais laiks jūlijā gan biežāk novērots tieši Austrumlatvijā — Latgales dienvidos. Jūlijā tāpat kā augustā ir lielākais nokrišņu daudzums gadā. Līt var katru otro dienu. Lietus laikā parasti ir arī pērkona negaiss un reizēm pat iespējami virpuļviesuļi.
Augusts ir mēnesis, kurā vasara jau pamazām raugās uz rudens pusi. Mēneša sākumā var būt vēl ļoti silts, dažreiz pat karstāks nekā jūlijā. Savukārt augusta otrajā pusē, dienas garumam sarūkot vēl vairāk, zeme pakāpeniski atdziest un pazeminās arī gaisa temperatūra. Jo tuvāk mēneša beigām, jo vairāk gaisā jūtama rudens smarža, bet mazāk karstu un pat siltu dienu. Mēneša vidēja gaisa temperatūra stabili pazeminās zem 15 °C un beidzas meteoroloģiskā vasara, kā arī aktīvs augu veģetācijas periods. Vidzemes augstienē tas notiek agrāk, turpretī piekrastes rajonos vēlāk. Rudens tuvums sevišķi jūtams naktīs, kad atsevišķos gados atzīmētas jau pirmās salnas gaisā. Augusts tāpat kā jūlijs ir nokrišņiem bagātākais mēnesis gadā. Vidēji katru otro dienu ir iespējams lietus. Reizēm vēl vērojams arī pērkona negaiss, bet jau retāk nekā jūlijā.
Mēneša otrajā pusē bieži veidojas bieza migla.
Septembrī dienas garums salīdzinot ar vasaras saulgriežiem sarūk jau par 6 stundām. Zeme no saules saņem divreiz mazāk siltuma nekā vasaras dienās. Kļūst stipri vēsāks. Pēc 20. septembra, sākot no austrumu rajoniem, vidējā diennakts gaisa temperatūra noslīd zem 10°, un beidzas augu aktīvās veģetācijas periods. Ūdens upēs un ezeros atdziest. Ap 22.-23. septembri ir rudens saulgrieži, kad diena un nakts ir vienādā garumā. Tomēr septembrī vēl iespējamas saulainas siltas un pat karstas dienas, ko dēvē par atvasaru. Palielinās lietaino dienu skats, tomēr lietusgāzes nav tik spēcīgas kā vasarā. Rudens ir arī vētru laiks, it īpaši jūras piekrastē.
Oktobrī Latvijā satiekas vai visi gadalaiki — var būt gan silts kā vasarā, pat pērkona negaiss, te atkal strauji auksts, slapjdraņķis un pat sniegs. Oktobrī zemi klāj krāsainu lapu paklājs, bet dažu rītu jau var pārsteigt sniega sega. Gaisa temperatūra ir ap 0 grādiem. Ja oktobra sākumā biežāk ir sauss un saulains laiks, tad vēlāk ir arvien vairāk apmākušās un lietainas dienas, lauki ir pielijuši un dubļaini. Aktivizējas ciklonu darbība, kas bieži izraisa rudens vētras.
Attēlā: Dižkoks Rīgzemju ozols Talsu rajona Dundagas pagastā, novembrī
Novembris Latvijā ir pēdējais rudens mēnesis. Diena krietni sarūk, ilgst tikai nedaudz vairāk par 7 stundām. Siltam, mitram jūras gaisam virzoties pāri jau atdzisušai sauszemei, ūdens tvaiki bieži veido miglu, debesis pārsvarā ir apmākušās, tāpēc novembris ir viens no tumšākajiem mēnešiem gadā. 15.-20. novembrī, sākot no austrumu rajoniem, virzienā uz jūras piekrasti, gaisa temperatūra stabili pazeminās zem 0°, sāk sasalt zeme, upēs un ezeros parādās pirmais ledus. Izveidojas arī sniega sega, tomēr parasti tā nenoturas visu ziemu.
Bieži var būt vētras, turklāt tieši piekrastes rajonos novembrī ir visnestabilākie laika apstākļi.
Decembris Latvijā ir pirmais ziemas mēnesis — aukstākā gadalaika sākuma posms. Dienas šajā laikā sarukušas pavisam īsas — tikai nedaudz vairāk par 6 stundām, un zeme saņem niecīgu siltuma daudzumu. Mēneša vidējā gaisa temperatūra ir -0,5…-5°C. Tas ir arī gaismas gaidīšanas laiks, jo 22. decembrī (garajā gadā 21.decembrī) saule pagriežas uz pavasara pusi un katra diena kļūst par minūti garāka, tomēr īsta ziema vēl tikai sākas. Decembrī veidojas sniega sega. Šajā mēnesī iespējamas vētras, stipra snigšana, putenis, apledojums, sarma, migla.