1. Organismu dzīvības pazīmes

Daudzi sauszemes dzīvnieki gaisu ieelpo un izelpo caur nāsīm. Plaušās skābeklis nonāk asinīs, bet ogļskābā gāze - izelpojamajā gaisā.

 

 Ūdens dzīvnieku elpošanas orgāni ir žaunas. Caur žaunām plūst ūdens. Skābeklis žaunās nokļūst asinīs, bet ogļskābā gāze no asinīm nonāk ūdenī.

 

Kukaiņi ieelpo caur īpašām elpošanas atverēm, kuras ir katrā posmā. Kukaiņu ķermenī gaiss pārvietojas pa caurulīšu sistēmu.

 

Augi elpo caur nelielām atverītēm - atvārsnītēm. Tās var saskatīt tikai mikroskopā. Arī augi ieelpo skābekli, bet izelpo ogļskābo gāzi.

 

Dzīvnieki barojas, apēdot citus organismus vai vielas, kas no tiem radušās.  Dzīvnieki var ēst augus, citus dzīvniekus un sēnes.

 

Augi  ar uzņemto Saules enerģiju pārveido ogļskābo gāzi un ūdeni par cukuru un skābekli. Augu barošanos sauc par fotosintēzi. 

 

Lielākā daļa dzīvnieku attīstās olās - kukaiņi, gliemeži, zivis, vardes, putni un citi. Zīdītāju mazuļi attīstās mātes dzemdē. Daudzi dzīvnieki rūpējas par saviem mazuļiem.

 

Augi parasti attīstās no sēklām. Augiem ar ziediem sēklas attīstās augļos. Augus var pavairot arī ar to daļām. Piemēram, pūpola zariem ūdenī izaug saknes un tos var iestādīt.

 

Kad dzīvnieki ir piedzimuši, tie aug arvien lielāki. Attīstības laikā mainās gan dzīvnieku ķermenis, gan arī tie iemācās dzīvei nepieciešamās prasmes. Pieaugušiem dzīvniekiem rodas mazuļi. Ar laiku dzīvnieki noveco un nomirst.

 

Kad auga sēkla nonāk augsnē, tā sāk dīgt. Pamazām augs izaug arvien lielāks. Tam veidojas ziedi, no ziediem - augļi ar sēklām. Daudzgadīgie augi aug visu mūžu. Tomēr ar laiku arī augi noveco un iet bojā.