Augu elpošana
 
Tāpat kā gandrīz visi organismi uz Zemes, augi elpo. Augi elpo ar visu virsmu - stumbru un lapām. Tie ieelpo skābekli, bet izelpo ogļskābo gāzi. Augu elpošana notiek nepārtraukti - gan dienā, gan naktī.
 
Fotosintēze
  
Augi ir vienīgie dzīvie organismi uz Zemes, kas spēj veidot barības vielas, izmantojot Saules enerģiju. Tas notiek Saules gaismā augu zaļajās daļās, visbiežāk - lapās.
Fotosinteze_photosynthesis_фотосинтез.jpg
Augi no gaisa ar lapām uzņem ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu), bet ar saknēm un lapām ūdeni. Izmantojot Saules enerģiju, lapās notiek sarežģītas ķīmiskās pārvērtības, kuru rezultātā veidojas cukurs - glikoze, kā arī skābeklis. Šo procesu sauc par fotosintēzi.
Fotosintēzei ir ļoti svarīga nozīme dabā
 
Fotosintēzes procesā rodas barības vielas, kuras izmanto visi pārējie organismi, arī mēs. Katrs dzīvnieks, kurš ēd augus, izmanto augu saražotās barības vielas. Dzīvnieki, kas ēd zālēdājus, arī uzņem augu saražotās barības vielas, kuras ir uzkrājušās viņu upuros. Pēc organismu bojāejas sliekas, sēnes un mikroorganismi sadala organiskās vielas. Šo procesu var attēlot ar barības ķēdēm:
 
barības ķēdeРесурс 1.png

Fotosintēzes procesā augi uzņem ogļskābo gāzi. Ja tā nenotiktu, ogļskābā gāze atmosfērā uzkrātos par daudz, izraisot siltumnīcas efektu, kā arī neļaujot elpot organismiem.

Ļoti svarīgi ir tas, ka augi fotosintēzes procesā izdala skābekli. Tas ir nepieciešams visu organismu elpošanai. Bez skābekļa dzīvība uz Zemes nebūtu iespējama.
Svarīgi!
Arī tu vari palīdzēt dabai, stādot kokus. Jo vairāk koku būs mums apkārt, jo vairāk skābekļa un mazāk ogļskābās gāzes būs gaisā. Tas saglabās augu un dzīvnieku darbības līdzsvaru dabā.