Zemes virskārtu veido ieži. Tie sastāv no minerāliem. Parasti minerāli ir cieti, noteiktas formas daļiņu sakopojumi. Dažādiem minerāliem ir dažāda šo daļiņu forma, krāsa. Tie var būt mīkstāki vai cietāki. Minerāli ir, piemēram, kvarcs, laukšpats, vizla. Tie ir tādu iežu sastāvā kā smiltis un granīts.
Svarīgi!
Smiltis un granīts, kā arī māls, kaļķakmens, dolomīts, ģipšakmens ir Latvijā raksturīgi ieži.
 |  |  |
Smiltis | Granīts | Māls |
 |  |  |
Kaļķakmens | Dolomīts | Ģipšakmens |
Iežu īpašības
Ieži atšķiras pēc uzbūves, krāsas, rašanās, cietības, spīduma, blīvuma un plastiskuma.Iežu krāsa var būt visdažādākā - bezkrāsaina, balta, pelēka, dzeltena, sarkana, sārta, zaļa, zila, brūna, melna. Daļa iežu ir daudzkrāsaini vai pat svītraini.
Iežus raksturo arī spīdums, piemēram, metālisks, stiklains, taukains vai vaskains. Ja iezis nespīd, tad saka, ka spīdums ir matēts.
Iežiem ir dažāda cietība. Tie var būt ļoti trausli, piemēram - smilšakmens klintis Latvijā daudzviet tūristi ir sabojājuši, tajās ieskrāpējot dažādus uzrakstus. Daži ieži ir ļoti cieti. Cietākais minerāls uz Zemes ir dimants.
Iežu blīvums arī ir ļoti dažāds. Blīvāki ieži ir smagāki. Ir ieži ar tik mazu blīvumu, ka tie pat spēj peldēt virs ūdens.
Plastiskums ir iežu spēja mainīt savu formu, ja uz tiem iedarbojas kāds spēks. Plastisks iezis ir, piemēram, mitrs māls. Trausli ieži spēka iedarbības rezultātā sadrūp.