6. Augsne

Augsne veidojas no sīkām iežu daļiņām, kas ir sajaukušās ar augu un mirušo dzīvnieku atliekām.
 

Vispirms pārveidojas augsnes pamatmateriāls - ieži. Kas maina iežus? Līst lietus, tos sakarsē Saule, vējš un sals atdzesē, un no iežiem atdalās sīkas daļiņas. To sauc par dēdēšanu. Uz iežiem sāk augt ķērpji un sūnas, bet pēc tam citi augi, kuru atliekas sajaucas ar augsni. Augus ēd dažādi dzīvnieki, un to atliekas vēl vairāk bagātina augsni.
 

Augsne veidojas lēni daudzu gadu laikā. 300 gadu laikā izveidojas apmēram 2,5 cm biezs augsnes slānis.

 

 

Cilvēki var palīdzēt veidoties augsnei. Nobirušās lapas, nopļauto zāli, augļus un dārzeņu mizas var likt komposta kaudzē. Tad pie darba ķersies tur esošās sēnītes, baktērijas, tārpi un kukaiņi, kas laika gaitā atkritumus pārvērtīs par trūdvielām, ko izmantot augsnes sastāva uzlabošanai.

Visā pasaulē augsne nav vienāda. Tā var būt melna, brūna, sarkana, oranža vai krēmkrāsas. Dārza ierīkošanai vislabākā ir tumšā augsne, jo tajā ir daudz augu augšanai nepieciešamo vielu.
 

Āfrikā un Austrālijā, kur lietus līst reti un ir karsts, augsne ir ļoti sausa. Eiropā un Ziemeļamerikā lielākā daļa augšņu ir trūdvielām bagātas un auglīgas. Arī Latvijā visos novados augsne nav vienādi auglīga. Zemgalē tā ir visauglīgākā, tāpēc cilvēki tur nodarbojas ar lauksaimniecību. Visnabadzīgākā augsne ir jūras piekrastē.

Augsne balsta augu saknes, un tajā ir vielas, kas ir nepieciešamas augu augšanai. Augsne ir mājoklis ne vien alās mītošajiem dzīvniekiem, bet arī miljoniem zirnekļu, simtkāju, gliemežu, kukaiņu un citu dzīvnieku.
 

Augsni, kas veidojusies ļoti ilgā laikā, var iznīcināt dažos mirkļos. Augu sakne satur kopā augsnes daļiņas. Iznīcinot augus, vējš aizpūš augsnes irdenās daļiņas, saceļot putekļus. Lietusgāze aizskalo augsnes trūdvielu slāni no pauguru nogāzēm. Tāpēc laukus jāar šķērsām nogāzei, nevis no virsotnes uz piekāji.

 

Attēlā: Plašos laukos vējš aizpūš auglīgās augsnes daļiņas.

 

Lietojot dažādas ķīmiskas vielas, lai iznīcinātu nezāles un augu kaitēkļus, cilvēki iznīcina arī dzīvniekus, kuri palīdz veidot augsni, piemēram, sliekas. Sliekas norij augsni un barojas ar tajā esošajām augu daļiņām. Atliekas tārps izvada ārā, tās satur augu augšanai izmantojamas vielas. Sliekas, veidojot ejas, sajauc un irdina augsni. Tas palīdz augsnē iekļūt gaisam un ūdenim, kas ir ļoti nepieciešams augu saknēm.
 

No augsnes sastāva ir atkarīgi augi, kas tajā aug.  Ir augi, kas aug tikai ar trūdvielām bagātā augsnē - nātres, tomāti, gurķi, ķirbji. Ir augi, kas pielāgojušies augšanai ar trūdvielām nabadzīgā augsnē - smilgas, kaktusi. Ir pat tādi augi, kas spēj augt uz akmeņiem vai rupjā grantī.