Augi var veidot atšķirīgas dzīvības formas: lakstaugi, krūmi un koki.
Lakstaugi parasti ir neliela auguma, to stumbrs ir lakstains - diezgan lokans un mīksts. Lakstaugu virszemes daļa (stumbrs un lapas) dzīves beigās atmirst. Pēc dzīves ilguma  lakstaugus iedala viengadīgos, divgadīgos un daudzgadīgos augos.
 
Viengadīgs lakstaugs ir, piemēram, ārstniecības kumelīte.
 
L_kumel_rst3z.jpg
 
Divgadīgs lakstaugs ir, piemēram, burkāns. Pirmajā gadā izaug burkāna stumbrs ar lapām un saknē sakrājas barības vielas. Savukārt otrajā gadā izaug stumbrs ar lapām un ziediem, nogatavojas sēklas.
 
carrots.jpg    carrots3.jpg
 
Daudzgadīgi lakstaugi aug vairākus gadus. Tāds augs ir, piemēram, kodīgā gundega.
 
RANACR_NOLL.jpg
 
Krūmi parasti ir lielāki kā lakstaugi. Tiem ir vairāki koksnaini stumbri. Krūmi ir 1 - 6 metrus augsti. To dzīves ilgums ir līdz 20 un pat vairāk gadiem. Krūmi ir, piemēram, jāņogas, ceriņi, lazdas un citi. Krūmi ļoti bieži tiek izmantoti apstādījumos.
 
krums.jpg
 
Koki ir vislielākie augi. Tiem ir resns, koksnains stumbrs. Koki dzīvo vairākus gadu desmitus, daži koki pat vairākus gadsimtus. Piemēram,  Latvijā resnākais koks - 10,3 metrus resnais Kaives Senču ozols varētu būt 400 gadus vecs.
 
kaivesozols.jpg