Saule, sildot Zemi, sasilda visu, kas uz tas atrodas. Sasilstot ūdens iztvaiko un tvaiku veidā paceļas augstu debesīs. Tur ūdens tvaiki saskaras ar auksto gaisu un kondensējas, pārvēršoties sīkos pilieniņos. Mazie ūdens pilieniņi veido mākoņus. Pavēro video eksperimentu, kā var izveidot mākoni pudelē!
 
 
Svarīgi!
Atceries, šādu eksperimentu var veikt tikai pieaugušo klātbūtnē!
Pudelē veidojas mākonis, jo ūdens tajā iztvaiko, sajaucas ar skaliņa dūmiem un tvaiki kļūst redzami.
 
Pēc kāda laika mākoņos esošie ūdens pilieniņi nokrīt uz Zemes nokrišņu veidā. Ir vairāki nokrišņu veidi.
 
Lietus.jpg
 
Sniegains.jpg
Ja gaisa temperatūra ir virs 0 Co, biežākais nokrišņu veids ir lietus. Lietus sastāv no atsevišķiem pilieniem. Tas var būt gan smidzinošs, gan spēcīgs. Visspēcīgākās lietusgāzes parasti ir negaisa laikā.
  
 
Laikā, kad gaisa temperatūra ir zemāka par
 0 Co, biežākais nokrišņu veids ir sniegs. Ūdens pilieni zemā gaisa temperatūrā veido simetriskas, starainas zvaigznīšu formas.
 
Krusa.jpg  
 
Sarma.jpg
Krusa parasti ir novērojami vasarā.
Tā veidojas īpašu mākoņu iekšpusē, kur pilieni sasalst ledus kristālos. Krusa  parasti krīt 5-10 minūtes.
  
 
Sarma ir  nelielu ledus gabaliņu nosēdums uz zemes  un dažādām virsmām (koku zariem, vadiem). Tā pārsvarā veidojas ļoti aukstā miglainā  laikā.
 
Vairāk par nokrišņu  veidošanos lasi 2. klases tematā Lietus veidošanās!
 
Nokrišņu daudzuma mērīšana
Vairums nokrišņu mēriekārtu savāc noteiktā platībā nokritušos nokrišņus īpašā mērtraukā - lietusmērītājā. Tas sastāv no cilindriska stikla trauka, kura apakšdaļā ir iedaļas, kas atbilst savāktā lietus ūdens milimetru skaitam. Nokrišņu daudzums tiek mērīts milimetros — viens milimetrs atbilst vienu milimetru biezam nokrišņu veidotam ūdens slānim mērījumu veikšanas vietā. 1 milimetrs atbilst 1 litram ūdens uz kvadrātmetru.
 
Lietus mērītājs.jpg