1. Augi un dzīvnieki

Parasti, paskatoties uz dzīvu organismu, mēs varam pateikt, vai tas ir augs vai dzīvnieks:

 

 

Augs: meža zemene

 

 

Dzīvnieks: lūsis

 

Bet kas redzams šajā attēlā - augi vai dzīvnieki?

 

 

Dažreiz grūti pateikt, vai redzamais organisms ir augs vai dzīvnieks. Attēlā ir redzami jūras dzīvnieki tunikāti. Kā var zināt, ka tie ir dzīvnieki?

 

Pētnieki novēro organismu dzīvības pazīmes. Pēc tām iespējams noteikt organisma veidu. Galvenās dzīvības pazīmes, pēc kurām var atšķirt augus un dzīvniekus, ir barošanās un augšana.

Augi barojas, izmantojot ūdeni, ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīds) un Saules enerģiju. Sarežģītos procesos auga lapās veidojas barības vielas (cukurs, ciete) un skābeklis. Augu barošanās procesu sauc par fotosintēzi.

 

 

Dzīvnieki barojas, apēdot gatavas barības vielas - augus vai citus dzīvniekus.

 

 

Daudzi augi aug visu savu mūžu, tāpēc spēj izaugt ļoti gari, piemēram, priedes, egles, ozoli. Dzīvnieki aug tikai noteiktu dzīves laiku. Kad dzīvnieki kļūst pieauguši, tie vairs neaug lielāki. Pieauguši augi un dzīvnieki vairojas - rada pēcnācējus.

 

Augi vairojas no sēklām vai augu daļām.

 

 

Dzīvnieki vairojas, dējot olas vai dzemdējot mazuļus.

 

 

  

Ir dzīvības pazīmes, kas augiem un dzīvniekiem ir līdzīgas. Gan augi, gan dzīvnieki elpo - ieelpo skābekli, izelpo ogļskābo gāzi. Augiem un dzīvniekiem ir nepieciešams ūdens. Tajā izšķīst organismiem nepieciešamās vielas un pārvietojas pa visu organismu.