Vielas var atšķirt pēc to fizikālajām īpašībām - krāsas, smaržas, cietības, plastiskuma un citām.
Viela ir cieta, ja to nevar saskrāpēt cita viela.
Ir ļoti cietas vielas, kuras nespēj saskrāpēt gandrīz neviena viela. Cietākā dabiskā viela uz Zemes ir dimants.
Ir vielas, kas ir mīkstas. Piemēram, sviests ir mīkstāks par nazi. Tāpēc mēs ikdienā izmantojam nazi, lai uzsmērētu sviestmaizes.
Cilvēki parasti izvēlas vielas, no kā gatavot priekšmetus, pēc to cietības. Piemēram, grīdai jābūt pietiekami cietai, lai to nebojātu apavi un mēbeles. Krīts ir mīkstāks par tāfeli, tāpēc ar to var uz tāfeles rakstīt.
Vielu un materiālu cietību pārbauda, ar vienu vielu skrāpējot otru. Tā viela, kurā paliek skrāpējums, ir mīkstāka.
Plastiskums ir vielas spēju mainīt savu formu ārējas iedarbības rezultātā, un spēja saglabāt iegūto formu pēc iedarbības beigām.
Ar ūdeni sajaukts māls ir plastisks. No tā var pagatavot traukus. Pēc tam traukus apdedzina krāsnī. Ūdens iztvaiko un trauks kļūst ciets.
Plastmasas dzērienu pudeles izgatavo no attēlā redzamās sagataves. Tā kļūst ļoti elastīga, kad to uzsilda. Īpašās formās izveido vajadzīgā izskata pudeles.
Arī materiāla plastiskums ir svarīgs, ja jāpagatavo priekšmetus ar noteiktām īpašībām. Daudzas vielas kļūst plastiskākas, ja tas nedaudz uzsilda. Piemēram, plastilīnu tu arī noteikti rokās uzsildi, lai no tā varētu veidot. Plastisks ir arī karsts stikls un metāls. Tiem var izveidot vajadzīgo formu. Kad materiāls atdziest, priekšmets paliek tādā formā, kā nepieciešams, un vairs nav plastisks. To ir ērti lietot.
Stiklu, plastmasu un metālu var izmantot atkārtoti. Kad priekšmeti vairs nav vajadzīgi, tos atkal uzkarsē un var veidot jaunu priekšmetu ar jaunu formu.
Svarīgi!
Nemet nevajadzīgos metāla, plastmasas un stikla priekšmetus atkritumos, bet nodod tos pārstrādei! Tā tu saudzēsi vidi.