Teorija

Pasaulē ir daudz dažādu vielu.
 
beach-15712_1920.jpg
 
Vielas ir nedzīvajā dabā - smiltis, māls, ūdens, gaiss.
 
cow-961790_1920.jpg
 
Vielas ir dzīvajos organismos - olbaltumvielas, tauki, cukurs, vitamīni, arī ūdens.
 
salt-19016_1920.jpg
 
Daudzas vielas veidojas dabā - sāls, pelni, nafta, dūmi.
 
painter-1246619_1920.jpg
 
Cilvēki ir izveidojuši daudzas vielas, kādu dabā nav - benzīns, medikamenti, krāsvielas.
 
Kā pazīt vielas?
  
Katrai vielai piemīt tai raksturīgas īpašības: krāsa, cietība, gaismas caurlaidība. Šīs un vēl daudzas vielu īpašības mēs uztveram ar saviem maņu orgāniem - acīm, ādu, mēli, degunu un ausīm.
 
Atceries! Nedrīkst garšot nepazīstamas vielas!
 
stone-3630911_1920.jpg
 
Viela, no kuras sastāv akmens, ir cieta. Tā var būt dažādās krāsās - sārta, pelēka, zilgana.
 
broken-glass-1818066_1920.jpg
 
Stikls ir caurspīdīgs. Tas ir ciets, tomēr trausls - no triecieniem saplīst.
 
Kas ir materiāli?
Vielas, kuras cilvēks izmanto priekšmetu izgatavošanai, sauc par materiāliem. Tāpat kā vielas, arī materiāli arī var būt dabiski vai cilvēka radīti.
wooden-motorcycle-253555_1920.jpg
 
Dabiski materiāli ir koks, vilna, māls. Tos var izmantot dažādu priekšmetu pagatavošanai bez papildus apstrādes.
 
lego-1124009_1920.jpg
 
Mākslīgi materiāli ir plastmasa, stikls, tērauds. Tos cilvēki iegūst, pārstrādājot izejvielas.
 
Vielu pārvērtības
  
Ar vielām un no tām veidotajiem ķermeņiem notiek dažādas pārvērtības.
  
Piemēram, akmeņi jūras piekrastē viļņu iedarbībā berzējas cits gar citu un pakāpeniski pārvēršas smiltīs. Pavasarī, kad kļūst siltāks, upēs un ezeros izkūst ledus. Tās ir fizikālās pārvērtības. Ķermeņi maina formu, izmērus vai vielas stāvokli, taču viela, no kuras tie sastāv, paliek tā pati.

Citādi ir ar ķīmiskajām pārvērtībām. Piemēram, papīrs sadegot kļūst par pelniem. Papīrs un pelni sastāv no dažādām vielām.