Vairošanās veidi
Dzīvība uz Zemes pastāv jau vairākus miljardus gadu. Zinātnieki ir saskaitījuši vairākus miljonus dažādu organismu sugas, kas Zemi apdzīvo šobrīd. Lai suga varētu pastāvēt tūkstošiem, pat miljoniem gadu, organismiem nepieciešams vairoties. Tad, kad novecojušie organismi iet bojā, vietā paliek to pēcnācēji.
Organismu vairošanās veidi ir dažādi.
Augu vairošanās
Senākie augi, piemēram, sūnas un papardes, vairojas ar sporām. Sporas veidojas uz sūnām vai papardēm, nokrīt zemē, un tad no tām veidojas jauns augs.
Sporas papardes lapas apakšpusē.
Daudzu augu attīstība sākas no sēklas. Kad sēkla nonāk piemērotos apstākļos, tā sāk dīgt. Sēklai veidojas sakne un asns. Ar laiku asns aug garumā, veidojas stumbrs ar lapām, bet vēlāk arī ziedi. No ziediem veidojas augļi ar sēklām. Kad sēklas izsējas, viss sākas no jauna. Kā notiek auga augšana, skaties video:
Svarīgi!
Lai sēkla varētu dīgt, tai nepieciešams gaiss, siltums un ūdens. Augam, kas jau uzdīdzis, attīstībai nepieciešama arī gaisma.
Augi spēj vairoties arī citādi - no atsevišķām daļām. Piemēram, sīpoli, tulpes un narcises aug no sīpola, bet kartupelis - no bumbuļa.
Asnu veidošanās no kartupeļa bumbuļa.
Eksperimentē!
Iekārto divus vienādus traukus sēklu diedzēšanai: traukos ieber augsni, iesēj jebkādas sēklas, aplej ar ūdeni. Vienu trauku novieto gaismā, otru tumsā! Novēro un salīdzini, kā attīstās augi!Eksperimentu vari atkārtot ar citiem traukiem, kurus novieto atšķirīgās temperatūrās vai laisti ar atšķirīgu ūdens daudzumu. Tā vari uzzināt, kādi apstākļi ietekmē augu augšanu un attīstību.
Dzīvnieku vairošanās
Dzīvnieki vairojas, dējot olas vai dzemdējot mazuļus. Olas dēj, piemēram, kukaiņi, gliemeži, zivis, čūskas un putni. Savukārt mazuļus dzemdē zīdītāji, piemēram, peles, lāči un sikspārņi.
Vista silda un sargā olas.
Ķēve (zirga mātīte) rūpējas par mazuli.