Ķermeņa kustība
Par ķermeni sauc gan dzīvu organismu, gan objektu, lietu.
Apskatot dažādus ķermeņus sev visapkārt, var pamanīt, ka ir:
- ķermeņi, kuri pārvietojas paši (lido putns, cilvēks iet, suns skrien);
- ķermeņi, kurus pārvieto kāds cits (grāmata, kuru nes meitene; durvis, kuras atver zēns; svara stienis, kuru paceļ sportists).
Ja ķermenis maina savu atrašanās vietu attiecībā pret citiem ķermeņiem, tad saka, ka ķermenis kustas, pārvietojas.
Kustību vienmēr kaut kas izraisa. Kustības cēloņi var būt dažādi.
|
Attēls
|
Ķermeņa kustība
|
Kustības cēlonis
|
 |
Volejbola bumba lido pāri tīklam. | Volejbolists sit pa bumbu. |
 |
Ragavas kustas uz priekšu. | Bērns velk ragavas. |
 |
Iepirkuma rati kustas uz priekšu. | Mamma stumj iepirkuma ratus. |
Ķermenis kustas, ja uz to darbojas spēks. Tātad, lai kustību izraisītu, ir jāpieliek spēks.
Ķermeņa iekustināšanu mēs varam apzīmēt ar dažādiem vārdiem - velk, stumj, grūž, sit, met, sviež, ripina, rauj, jauc.
Grūst nozīmē prom no sevis, bet vilkt nozīmē pārvietot uz sevi, neatraujot no virsmas.
Atsauce:
Dabaszinības 1.-6.klasei, Mācību priekšmeta programmas paraugs. Rīga. Valsts izglītības satura centra (VISC) īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” datu bāze "mape.skola2030.lv