Zemes virsa visur nav vienāda. Daudzās vietās tā ir līdzena. Šādas vietas sauc par līdzenumiem.
Latvijas plašākie līdzenumi ir Zemgalē.
 
shutterstock_2479047401_field_līdzenums.jpg shutterstock_1500978836_field_līdzenums.jpg
 
Citās vietās redzami zemes virsas pacēlumi - pauguri.
Latvijā daudzus paugurus sauc par kalniem - Mākoņkalns, Lielais Liepukalns, Saules kalns un citi. Tomēr tas nav pareizi. Kalni ir daudz augstāki par pauguriem. Latvijā tādu nav.
 
shutterstock_2499107775_hill_paugurs.jpg shutterstock_2476115885_hill_paugurs.jpg
 
No smiltīm vējš izveido kāpas.
Kāpas puse, kura ir pavērsta pret vēju, ir lēzena. Aizvēja puse parasti ir stāva. Kāpas augstums var sasniegt 100-150 metrus, bet garums - pat dažus kilometrus. Latvijā kāpas ir jūras krastā.
 
shutterstock_2523287841_dunes_kāpas.jpg shutterstock_2526556333_dunes_kāpas.jpg
 
Paugurs
  
YCUZD_240701_virsotne, pakāje, nogāze.png
  
Pauguram ir vairākas daļas. Paugura augstākā daļa ir virsotne. Paugurā var uzkāpt vai nokāpt pa tā nogāzi. Parasti mēs izvēlamies to paugura pusi, kur nogāze ir mazāk stāva. Bet kalnā kāpējiem jeb alpīnistiem interesantāk liksies izmantot stāvāko nogāzi. Vietā, kur paugurs kļūst lēzens, ir tā pakāje.