DABISKĀS ūdenstilpes – okeāns, jūra, upe, ezers.
UPE
UPE ir pa Zemes virsmu plūstoša ūdenstece. Upē ir saldūdens.
Upes sākumu sauc par IZTEKU.
Vietu, kur upe ietek citā upē, ezerā vai jūrā, sauc par IETEKU.
Upes, kuras ietek citā upē, sauc par PIETEKĀM.
Vietu, kur upe ietek citā upē, ezerā vai jūrā, sauc par IETEKU.
Upes, kuras ietek citā upē, sauc par PIETEKĀM.
Upei ir LABAIS un KREISAIS krasts. To var noteikt, ja skatās vai nostājas upes tecēšanas virzienā (attēlā parādīts ar bultiņām). Pa labi ir labais krasts, pa kreisi - kreisais krasts.
Krasts var būt STĀVS un LĒZENS.
Ūdens upē ir TEKOŠS. Tā varbūt KRĀČAINA un MIERĪGA.
Latvijā ir daudz mazu un lielu upju. Tās ir PLATAS un ŠAURAS.
Lielākās upes ir DAUGAVA, GAUJA, VENTA, LIELUPE un AIVIEKSTE.
Lielākās upes ir DAUGAVA, GAUJA, VENTA, LIELUPE un AIVIEKSTE.
Daugava ir Latvijas lielākā upe. Tā tek cauri Daugavpilij, Jēkabpilij, Līvāniem, Rīgai.
Gauja ir garākā upe. Tā atrodas Vidzemē. Gauja tek cauri Valmierai un Siguldai.
Lielupe ir lielākā Zemgales upe, tai ir visvairāk pieteku. Tā tek cauri Jelgavai.
Venta ir Kurzemes lielākā upe. Tai ir visplatākais ūdenskritums Eiropā Venta rumba. Venta tek cauri Kuldīgai, Ventspilij.
EZERS
EZERS ir zemes ieplaka, kas piepildīta ar ūdeni. Visapkārt ezeram ir KRASTS. Ezerā ūdens ir STĀVOŠS.
Ezeri var būt DZIĻI un SEKLI.
Sauszemi ezerā sauc par SALU. Visvairāk salu ir EŽEZERAM.
Latvijā vislielākais ezers ir LUBĀNS, visdziļākais – DRIDZIS.
Latvijas lielākie ezeri ir Lubāns, Rāznas, Burtnieku, Engures, Usmas un Liepājas ezers.
Upēs un ezeros dzīvo:
Asaris, līdaka. līnis, plaudis.
Vēzis, bebrs, ūdrs, varde.
Pīle, gulbis, spāre u.c.
Upēs un ezeros aug:
Niedres, kalmes, ūdensrozes u.c.
