Cilvēks ir vienīgā dzīvā būtne, kuras apzinātas darbības rezultātā ir izzudušas daudzas citas sugas un būtiski izmainījusies apkārtējā vide.
Atmosfēras piesārņojums
Par gaisa piesārņotājvielām sauc vielas, kas ietekmē gaisa kvalitāti. Parasti tās ir:
- oglekļa oksīdi - un \(CO\)
- sēra oksīds -
- slāpekļa oksīdi - \(NO_x\)
- hlors - \(Cl\)
- fluora savienojumi
Arī Rīgā 2010. gada janvārī novēroja smogam līdzīgu parādību.
Viens no lielākajiem gaisa piesārņojuma cēloņiem ir organiskā (fosilā kurināmā - ogļu, naftas, dabasgāzes utt.) kurināmā dedzināšana. Arī malkas dedzināšana rada piesārņojumu.
Auto izplūdes gāzes, reaģējot ar gaisa piezemes slānī esošo ozonu, veido smogu. Smogu elpot nav ieteicams, jo tas ne tikai samazina darba spējas, bet, nonākot elpceļos un plaušās, kaitīgās vielas var radīt plaušu vēža aizmetņus.
Skābie lieti (nokrišņi) veidojas, ja lietus un cita veida nokrišņi gaisā reaģē ar dažādām piesārņotājvielām (sevišķi ar sēra un slāpekļa oksīdiem). Skābais lietus ne tikai nodara bojājumus augiem, bet sabojā dzīves vidi daudzām dzīvnieku sugām.
Skuju kokiem skābā lietus ietekmē nenotiek pilnvērtīgs fotosintēzes process.
Gaisa piesārņošana var būtiski ietekmēt klimatu - izraisīt siltumnīcas efektu un globālo sasilšanu, kā arī izraisīt ozona slāņa samazināšanos.
Gaisa piesārņojums atstāj būtisku ietekmi arī uz dzīvo un nedzīvo dabu (augu, koku un lauksaimniecības sakņaugu augšanu, cilvēka izmantotajiem materiāliem), kā arī ietekmē cilvēka veselību gan tiešā, gan pastarpinātā veidā.
Svarīgs arī ir iekštelpu gaisa stāvoklis. To var ietekmēt smēķēšana, ēdienu gatavošana uz atklātas uguns, ēku celtniecības un apdares materiāla izvēle.
Ūdens piesārņojums
Ūdens piesārņotāji var būt dažādi sāļi, skābes, sārmi, smagie metāli, no organiskajiem savienojumiem – nafta un tās produkti, virsmaktīvās vielas, pesticīdi (kaitēkļu iznīcināšanas līdzekļi), organiskās atliekas un citas vielas.
Smago metālu joni caur barošanās ķēdēm izplatās un var nonākt arī tajos dzīvajos organismos (jūras augos, zivīs), ko pārtikā patērē cilvēks.
Smago metālu joni caur barošanās ķēdēm izplatās un var nonākt arī tajos dzīvajos organismos (jūras augos, zivīs), ko pārtikā patērē cilvēks.
Īpaši var nodalīt augu mēslošanas līdzekļu radīto piesārņojumu. Tie galvenokārt ir nitrāti un fosfāti, kas, iekļūstot ūdenī, veicina ūdensaugu augšanu. Šiem augiem atmirstot, rodas organiskais piesārņojums un pieaug skābekļa patēriņš, kas savukārt izraisa zivju bojā eju.
Ja cilvēki lieto ūdeni ar palielinātu nitrātu daudzumu, mainās asiņu spēja pārnēsāt skābekli.
Ūdeni piesārņo arī ar dažādām organiskām vielām – naftu, mazgāšanas līdzekļiem, pesticīdiem un dažādām plastmasām. Termoelektrostacijas ar siltiem notekūdeņiem ūdenstilpēs ievada daudz siltuma. Temperatūras paaugstināšanās ir bīstama daudziem dzīvniekiem, kas spēj dzīvot visai šaurā temperatūras intervālā. Temperatūras paaugstināšanās rezultātā parastās aļģu floras vietā ieviešas nevēlamās zilaļģes. Bieži paaugstinātas temperatūras apstākļos daudzi organismi kļūst jūtīgi pret indīgām vielām.
Slimības izraisošais piesārņojums galvenokārt veidojas no sadzīves atkritumiem un satur patogēnas baktērijas, vīrusus, vienšūņus, parazītiskos tārpus.
Mazattīstītajās valstīs no piesārņotā ūdens izraisītajām slimībām ik dienas mirst ap 13 000 cilvēku, un puse no tiem ir bērni, jaunāki par 5 gadiem. Īpaši strauji pieaug šo saslimšanas gadījumu skaits reģionos, kurus piemeklē lieli plūdi, piemēram, musonu zonā Indijā, Bangladešā.
Arī Latvijā vīrusu hepatīta uzliesmojumi ir bijuši saistīti ar piesārņojuma iekļūšanu dzeramajā ūdenī.
Iespējams arī ūdens ģenētiskais piesārņojums. Ar to saprot svešu sugu ieviešanu, piemēram, ar tankkuģu balastūdeni ūdenstilpēs ieplūst vēžveidīgie, gliemji un citi organismi, kas iepriekš dzīvojuši citos ūdeņos. Piemēram, Ķīnas cimdiņkrabis (attēlā), ir atceļojis uz Eiropu ar kuģu balastūdeņiem.
Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās
Speciālisti uzskata, ka līdz 2100. gadam varētu izmirt aptuveni 50% no visām pašlaik vēl sastopamajām sugām. Un galvenais iemesls tam ir iznīcinātās dzīves vietas, kur sugas pirms tam dzīvojušas; daudzas vietējās sugas aiziet bojā, ja, labākus dzīves apstākļus meklējot, šeit ienāk vēl nebijušas sugas vai arī tās ieved cilvēki. Dzīvās radības iznīcina piesārņojums. No dzīvnieku valsts izstrādājumiem gatavo pārtiku, apģērbu, rotājumus, mēbeles un citus priekšmetus.
Milzu putnu moa, kurš dzīvoja Madagaskarā, garšīgās gaļas dēļ cilvēki iznīcināja jau 17. gadsimtā.
1741. gada novembrī cilvēki atklāja jaunu dzīvnieku - 9 metrus garo un 10 tonnas smago Stellera jūras govi. 1768. gadā (27 gadus pēc tās atklāšanas) dzīvnieks bija izmiris cilvēku alkatības dēļ.